Noskatījos jauno Sherlock Holmes : A Game of Shadows [2011] un tagad pavisam saudzīgā veidā uzrakstīšu savas izjūtas. Nav jau tik traki - diezgan feina filma, tik priekš manis par daudz ņigu-ņegu, t.i. - kautiņu ainas. Jo īpaši filmas pirmajā pusē. Man nav iebildumu pret Gaja Ričija izveidotajiem Holmsa un Vatsona tēliem (manuprāt, tie nav pretrunā ar oriģināliem), tomēr es no Holmsa gaidu vairāk detektīvdarba, nevis nepārtrauktu action, ko 2h garumā ir diezgan nogurdinoši un, neliegšos, garlaicīgi vērot. Vismaz man. Iespējams, tas ir saistīts arī ar to, ka bērnībā biju sera A.K.Doila daiļrades (un arī krievu izveidotā seriāla) cienītāja un man vēl gaišā atmiņā ir baisā noslēpumainības un intrigas aura, kas vēdīja no grāmatām, un kas, diemžēl, pilnībā ir izvēdinājusies no Gaja Ričija veidotās versijas. Viss tiek parādīts ar atpakaļejošu datumu, skatītāju gandrīz pilnībā izslēdzot no izmeklēšanas procesa. Jā, arī grāmatas lasītājam nebūt netika dotas jelkādas iespējas pašam atšķetināt noziegumu, tomēr vismaz tika nodrošināts klātbūtnes efekts un līdzsekošanas prieks. Tā vietā iekš filmas laikam ir paredzēts priecāties par smuko Dauniju Jr., kurš, piekritīšu Ievai, ar gadiem tik tiešām paliek arvien glīšāks.
Un par gaumīgo humoru. [Man vislabāk patika Vatsona kāzas, kas bija patiešām
Visā visumā - dedukcijas cienītāji var palikt mājās, bet pārējie, jo īpaši cīņu mākslas (tiešā & pārnestā nozīmē) izbaudītāji, dodas uz kino!
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru