Signs [2002]

Par šo filmu biju plānojusi uzrakstīt jau pāris mēnešus atpakaļ, kad tikko to biju noskatījusies, tomēr īsti nezināju, kā lai to vislabāk izdara, neatklājot būtiskus faktus, kas varētu sabojāt skatīšanās prieku pārējiem, un uz brīdi atliku šo nodomu malā.

Sagadījās tā, ka iepriekšējās nedēļas nogalē manā draugu lokā izvērsās diskusija par to, vai cilvēks ir tikai dažādu apstākļu sakritības dēļ evolucionējis gaļas klucis ar smadzenēm, kuru beigās sagrauž tārps, vai tomēr mūsu eksistence nav nejauša un mēs esam kaut kas vairāk par savu apvalku, un arī viss, kas ar mums notiek, tomēr ir daļa no kāda augstāka plāna, par kura nozīmīgumu mums ir grūti spriest, jo mūsu apziņa nespēj saskatīt visas kopsakarības. Diskusija nebija pārāk auglīga – abu nometņu pārstāvji palika katrs pie savām domām, tomēr manī aktivizējās jautājums – vai viegli ir dzīvot ar apziņu, ka tu esi pilnīgi viens pats uz šīs pasaules? Ka tam, ko tu dari, ir nozīme vien tik, lai sev atvēlētos dzīves gadus pavadītu pēc iespējas komfortabli un tad pazustu nebūtībā uz visiem laikiem? 

Pieļauju, ka vairāki ateistiski noskaņoti lasītāji tagad domā – kāda mārrutka pēc es filmas apskatā iekļauju šādu liriski-eksistenciālu atkāpi, tomēr uzskatu, ka tā ir nepieciešama, lai sagatavotu jūs tam, ko "Signs" var piedāvāt. 

Un uzreiz ķeros pie citas atkāpes. :) „Signs” manā redzes lokā nokļuva pateicoties filmai „Jeff, Who Lives at Home” [2011], kur galvenais varonis savu dzīvi bija pakārtojis dažādu zīmju saskatīšanai un pielietošanai sadzīvē, un kura pasaules uzskats pamatojās tieši uz augstākminētajā filmā izbaudīto pieredzi. Un, lai gan „Džefs, kurš uzturas mājās” manā skatījumā nav nekāds šedevrs (tomēr visnotaļ simpātisks izstrādājums, kuram arī varat uzmest savu kino aci), es tam vienmēr būšu pateicīga par to, ka tas man atklāja vienu no retajām filmām, kuru gribas noskatīties atkārtoti. [Starp citu, noskatoties "Signs" otro reizi, tā šķita vēl labāka kā pirmajā reizē.] 

Un tagad īsi par filmu. Kukurūzas laukā parādās dīvaini apļi, kuru izcelsme nav saistīta ar vietējo huligānu brīvdabas aktivitātēm. Bet, ja tie nav huligāni, KAS tad? Virspusēji skatoties, filma ir lielisks trilleris, kurš ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem rada tādu spriedzi, kādu nav iespējuši simtiem citu lielbudžetnieku, jo spriedzes pamatā ir grodi izstāstīts stāsts, nevis mehāniski atstrādāts šablons. Un arī tie, kam eksistenciāli jautājumi miegu naktīs nelaupa, spēs izbaudīt tās valdzinošo spēku. Tomēr filma savā būtībā ir par ticību (un nevis par citplanētiešiem, kā varētu likties!), lai arī, paldies Dievam, ne par reliģiju, pat, ja tās galvenais varonis ir ticību zaudējis mācītājs, kurš mēģina atrast savu vietu pasaulē, kurā vairs nekas nav tā, kā bijis agrāk. Pirms.

Mācītāja lomā vienkārši lieliski ir iemiesojies Mels Gibsons. Arī pārējie aktieri, Joaquin Phoenix ieskaitot, ir savu uzdevumu augstumos, jo īpaši bērnu lomu izpildītāji, kuri, manuprāt, būtu pelnījuši katrs pa Oskaram. Oskaru dodu arī par scenāriju, režiju, operatora darbu un mūziku. 10/10

The Fall [2006]

Pirms kāda laika tiku sajūsminājusies par vienu no videoversijām  Massive Attack dziesmai "Paradise Circus", ko es maldīgi biju uzskatījusi par viņu oriģināldarbu, līdz šodien pilnīgi nejauši atklāju, ka tā ir kadru montāža no apbrīnojami skaistas (gan vizuāli, gan arī saturiski) filmas "The Fall" [2006]. Jāatzīst gan, ka mūzika ir līdzvērtīgi lieliska, un saplūst ar vizuālo materiālu kā Iņ ar Jaņ, tāpēc man šķiet, ka video autoram nebija nemaz citas izvēles, kā vien gaidīt gandrīz 4 gadus, līdz konkrētā dziesma tiks radīta.

Bet, atgriežoties pie filmas, šoreiz, izņēmuma kārtā, pat atļaušos ievietot informatīvu citātu no Rodžera Eberta recenzijas :

"Tarsem's "The Fall" is a mad folly, an extravagant visual orgy, a free-fall from reality into uncharted realms. Surely it is one of the wildest indulgences a director has ever granted himself. Tarsem, for two decades a leading director of music videos and TV commercials, spent millions of his own money to finance "The Fall," filmed it for four years in 28 countries and has made a movie that you might want to see for no other reason than because it exists. There will never be another like it."

Lai kā arī būtu, "The Fall" esmu pievienojusi savai visu laiku labāko filmu listei un arī jums, kas to vēl nav redzējuši, iesaku mudīgi noskatīties - vēlams versiju ar pēc iespējas lielāku izšķirtspēju! Un lielais fui tiem, kas filmu bija redzējuši, bet man ne pušplēsta vārda netika teikuši! Speciāli priekš tādiem indivīdiem,  kādreiz, iespējams, tiks sacerēta dziesma "Hell Circus", un es pat negribu iedomāties kādu klipu Massive Attack varētu saveidot priekš šīs versijas. [Skatīt oriģinālo  "Paradise Circus" video.]

Adam's Apples [2005] jeb high five

☆☆☆☆☆ - par scenāriju un režiju
☆☆☆☆☆ - par aktierdarbu
☆☆☆☆☆ - par operatora darbu
☆☆☆☆☆ - par humoru (melno)
☆☆☆☆☆ - par ieguldījumu cilvēces ticības un iedvesmas fondā

Bauda acīm, ausīm un dvēselei. Iesaku visiem, bez izņēmuma.