Adam's Apples [2005] jeb high five

☆☆☆☆☆ - par scenāriju un režiju
☆☆☆☆☆ - par aktierdarbu
☆☆☆☆☆ - par operatora darbu
☆☆☆☆☆ - par humoru (melno)
☆☆☆☆☆ - par ieguldījumu cilvēces ticības un iedvesmas fondā

Bauda acīm, ausīm un dvēselei. Iesaku visiem, bez izņēmuma.

Maģiskās filmas jeb The Illusionist vs The Prestige

Lai arī kino skatos daudz, reti kad ir sanācis vienā vakarā noskatīties 2 patiešām lieliskas filmas, kuras vēlētos ieteikt vērtēšanai arī citiem. Pirmā bija The Brothers Bloom (2009), par kuru rakstīju savā iepriekšējā bloga ierakstā. Otra ir The Prestige (2006). Sākšu ar to, ka šo filmu uzgāju, pateicoties kādam citam izstrādājumam - The Illusionist (2006), kuru noskatījos jau kādu labu laiku atpakaļ.

Abām filmām kopīgs ir ne tikai izlaiduma gads, bet arī tas, ka tās abas paver priekškaru uz to pasauli, kas lielāko daļu cilvēku valdzina jau no pašas bērnības - ilūziju un maģijas valstību. Tai pašā laikā, vēlos jūs brīdināt, ka abas filmas tomēr nevajadzētu bāzt vienā maisā. Pat neskatoties uz to, ka kāds no jums noteikti tās abas uztvers kā pasakas, kurām ar realitāti ir tikai attālināts sakars.

Ja runājam par The Illusionist, tad tā tiešam ir skaisti un gaumīgi izstāstīta pasaka, pēc kuras noskatīšanās es nelauzīju galvu par to, vai redzētie triki ir zinātniski izskaidrojami. Tās mērķis ir skatītāju apburt ar maģijas un mīlestības noskaņu, ar interesi liekot sekot ilūziju meistara gaitām, kuras varbūt reizēm arī liek sev uzdot kādu jautājumu par to, vai tas, ko es redzu, patiešām ir iespējams, tomēr uzmanība netiek koncentrēta tik daudz uz trikiem, cik uz pašu stāstu.

Savukārt, The Prestige jau ir daudz nopietnāks vēstījums par maģijas pasaules aizkulisēm un virtuvi. Lai cik vieglu un gaistošu iespaidu par sevi  tā rada skatītājam zālē, izrādās, ka realitāte ir  skarba un nežēlīga. Ja tu vēlies tajā uzturēties un būt priekšgalā, rēķinies, ka būs jāziedo tik daudz, cik parastam ierindas cilvēkam pat sapņos nerādās.

Pēc filmas noskatīšanās, es palasīju arī atsauksmes, kas par The Prestige  ir pieejamas internetā. Un atklāju, ka cilvēkiem, kuri a'priori nav gatavi pieņemt, ka impossible is nothing, filmas pēdējās 3 minūtes ir sagādājušas vilšanos. Tie, kas nav gatavi paplašināt savu apziņu un atzīt, ka uz pasaules ir tik daudz mums nezināmā un pagaidām neizskaidrojamā, visticamāk, nav šīs filmas mērķauditorija. Par sevi varu teikt tikai to, ka izbaudīju 2h garo stāstu no pašas pirmās, līdz pat pēdējai sekundei. Pat neskatoties uz to, ka sāku to skatīties ap pusnakti, ar domu - nedaudz pavērošu, kāda tā ir,  un iešu gulēt. Noskatījos līdz galam, ne reizi neapstādinot, un vēl ilgi, pirms laišanās miegā, nācās par to piedomāt.  Vēl šodien esmu tās noskaņā, un priekš manis tas ir ļoti labs rādītājs. Piebildīšu vēl tikai to, ka tiem, kas līdz šim par to nav interesējušies, būtu ieteicams pirms filmas skatīšanās nedaudz palasīt par serbu izcelsmes zinātnieka un izgudrotāja Nikolas Teslas eksperimentiem un zinātnisko darbību.

NB! Silti iesaku - neskatieties abas filmas vienā dienā! Un noteikti - vispirms sāciet ar Iluzionistu!

The Brothers Bloom [2008] jeb neuzrakstītā dzīve

Reiz dzīvoja 2 brāļi razbainieki, kuri jau no mazotnes nodarbojās ar dažādām krāpnieciskām izdarībām. Jo vecāki viņi kļuva, jo filigrānāki tapa viņu izvērsto krāpšanu scenāriji. Līdz, kā tas filmās lielākoties notiek, tika nolemts veikt vēl tikai vienu - pēdējo projektu, pēc kura jaunākais no brāļiem beidzot varētu īstenot savu ilgi loloto sapni - sākt dzīvot pa īstam! Bez iepriekš uzrakstīta scenārija. Pats par sevi saprotams, ko gan vērts būtu tāds pēdējais projekts, ja tajā nelīdzdarbotos skaista un bagāta sieviete?  Jo īpaši, ja viņai ir lemta pati galvenā jeb upura loma. Tā, nu, spēlē, pašai to neapzinoties, iesaistās arī Penelope.

(Sāku domāt, vai tik man nav jāsāk darboties anotāciju rakstīšanas biznesā. Ja ir kādi piedāvājumi, lūgtum! )

Piebildīšu vēl to, ka šī ir viena no foršākajām filmām, ko pēdējā laikā esmu noskatījusies. Par šedevru īsti nevaru to dēvēt  (vismaz manī tā nerosināja kādas būtiskas eksistenciālas pārdomas, vai vēlmi dzīvot ne tā, kā līdz šim), bet par lielisku izklaides kino gan.

komēdiju seriāli

Vadoties pēc principa "tāds tādu atrod", es pieļauju, ka mana bloga lasītāju/apskatītāju lokā noteikti ir sastopami eksemplāri, kuri nopietni ir aizrāvušies ar svešu cilvēku dzīvju izpēti, tā vietā, lai pilnvērtīgi dzīvotu savējo. Tālāk var nelasīt tie, kuri līdzpilsoņu gaitas vēro ar binokļa palīdzību, jo es šoreiz  runāju par seriālu skatīšanos.
Protams, protams - es un mani domubiedri stāv pāri visādiem Hameleoniem, Ugunsgrēkiem un Klaču meitenēm.  Mums piemīt izsmalcināta humora un gaumes izjūta, tāpēc mūsu redzeslokā nokļūst tikai ļoti īpaši darinājumi.
Es dodu priekšroku komēdijseriāliem, tāpēc šoreiz padalīšos ar saviem favorītiem šajā žanrā (secība ir gandrīz nejauša) : Arrested Development, Modern Family, 30 Rock,  Better Off Ted, Cougar Town, Friends, 3rd Rock From the Sun un How I Met Your Mother.  Visnotaļ skatāms ir arī Bored to Death.
Mans pēdējais atklājums - Community.  Asprātīgs pēc vella.

ledaina mīlestība

Vampīrfilmu cienītājiem varu ieteikt noskatīties tādu kā Twilight zviedru stilā - Let the Right One In (Låt den rätte komma in) (2008 ). Romantiska šausmu filma par 12 gadīgu bērnu mīlas peripētijām, vardarbību skolā un vampīru uz balta zirga (tēlaini izsakoties).  Saņēmusi 60 dažādas starptautiskas godalgas un vēl 17 nominācijas.

Es pati neesmu liela asinssūcēju kino cienītāja (man ir aizdomas, ka sirgstu ar hemofobiju vieglā formā), bet Tomasa Alfredsona variācija par tēmu man patika - tāda mīlīga!  Otrreiz gan neskatīšos.

Šī dziesma lieliski iederētos filmas soundtrekā :

Nr.1

Arī man nav sveša ilūzija par to, ka kādu varētu interesēt lietas, kas mani uzrunā personīgi. Tāpēc šeit dalīšos ar saviem atklājumiem mūzikā, kino un literatūrā, kas labvēlīgi ir iespaidojuši manu dzīvi, personības izaugsmi un pasaules redzējumu.
Kā ir teicis Oskars Vailds : "Es dzīvoju nemitīgās bailēs, ka mani sapratīs pareizi", un, manuprāt,  šis ir viens no ironiskākajiem un arī patiesākajiem apgalvojumiem, ko uz sevi var attiecināt praktiski ikviens homo sapiens, kas apdzīvo šo planētu. Mani ieskaitot. Un tomēr - katras bailes ietver sevī vēlmi tikt atmaskotām, tāpēc - ar šī bloga starpniecību, to arī darīšu. Aizplīvuroti un pamazām, bet tomēr.