Ik pa laikam līdz manām ausīm nonāca info, ka ir vērts noskatīties filmu "The Blind Side" [2009], kas bijusi nominēta 2 Oskariem - labākā filma & labākā aktrise (Sandra Buloka), pie tam tas aktrīzes Oskars arī tika novinnēts. A es tik atliku un atliku - mol, negribu pagaidām labprātīgi nekādu grūtdieņu drāmu skatīties, lai cik laba tā arī nebūtu - man jau pāri galvai pietiek ar dramaturģijas darbnīcas repertuāru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pēc maniem novērojumiem spriežot - jo lielākas ciešanas uz ekrāna tiek attēlotas, jo vairāk iespēju nominēties visvisādām balvām. Pēdējā laika spilgtākais piemērs, manuprāt, ir Biutiful [2010].
Līdz pienāca brīdis, kad jutu, ka tagad gan esmu gatava kādam ārpus kārtas nopietnam gabalam. Tad nu ķēros klāt pie izslavētās, uz patiesiem notikumiem balstītās, Aklās Puses (Neredzamās Daļas?). Nu, ko lai saka - ja es to būtu skatījusies iekš Hallmark Channel ( vai, tad jau drīzāk - Diva TV), man nerastos nekādu jautājumu. Normāla TV filma, ko ģimenes lokā paskatīties pirms gulētiešanas. BET - ja kaut ko tādu nominē Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tad gan neviļus gribas apvaicāties - por qué??? Jo tik virspusēju un cukurotu "feel good" izstrādājumu sen nebija nācies redzēt. Vismaz ne kategorijā "drāma". Par Buloku... viņa, protams, ir forša un tā, un sen jau viņa to Oskaru gribēja, tāpēc - lai tiek! Pelnīts gan, manuprāt, nav, un, ja viņa ir vismaz uz 1/2 tik sakarīga, par kādu es viņu uzskatu, tad viņa pati arī to zina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru