Sākšu ar to, ka man bija ļoti augstas ekspektācijas pret šo izstrādājumu un es ļoti, ļoti gribēju, lai man tas patīk. Un kas no tā visa sanāca? Tātad.
Manuprāt, šī ir viena no tām filmām, ko nav iespējams adekvāti novērtēt uzreiz pēc tās noskatīšanās. Tikko iznākusi no kinoteātra es pilnā pārliecībā atzinu savai draudzenei, ka mēs tikko esam redzējušas kaut ko patiešām labu. Un es tik tiešām tajā brīdī tā arī domāju. Burvīgais sākums, krāsas, noskaņa, mūzika un BEIGAS - iesūc sevī, kā tādā sektā, un viss, ko tev atliek darīt , ir celt rokas uz augšu un bļaut – ALLELUJA!
Un tad tu atgriezies mājās un sāc domāt. Domāt par to, ko, pie velna, es tur redzēju? Un tātad – es tur redzēju depresijas nomāktu sievieti, kura kopā ar māsas ģimeni gaida pasaules galu. Tas apmēram arī viss. Iesaiņots glīšā tumšpelēkā noskaņā. Es būtu gribējusi, lai man pašai ļauj izjust melanholijas sūro garšu, bet tā vietā man atļāva tikai paskatīties no malas. Es gribēju identificēties ar kādu no varoņiem un iedziļināties viņu savstarpējās attiecības, bet man pat netapa skaidrs, kādas šīs attiecības ir. Es izmisīgi vēlējos atrast izskaidrojumu vismaz Džona rīcībai, bet man pietrūka bāzes...
Pēc filmas es izlasīju lērumu atsauksmju, mēģinot atrast ko tādu, kas priekš manis visu saliktu savas vietās un pārliecinātu par to, ka es pati esmu kaut ko palaidusi garam, un īstenība ar filmu viss ir vislabākajā kārtībā. Diemžēl, apskaidrība tā arī neradās. Iespējams, visas atbildes palika filmas atgriezumos (tādu esot bijis ne mazums), un, ja tā, tad kādam ļoti nopietni ir jāattīsta ieradums 7x nomērīt pirms griezt.
Bet varbūt man vienkārši filma ir jānoskatās vēl vienu reizi? Nezinu.
Zinu tikai to, ka, lai cik reizes es filmu skatītos, neviens nenomainīs mazā Leo lomas izpildītāju, pret kādu, kas patiešām prot tēlot, nevis tikai atrunāt iezubrītu tekstu. Tiklīdz šamējais pavēra muti, Kirstena Dansta ar visu savu meistarību varēja līst kaut no ādas laukā, bet ticamības moments bija vējā, un to atkal bija jāsāk būvēt no jauna. Tik tiešām melanholiski.
Visā visumā - sākums un beigas, un vēl smukais Alexanders Skarsgård, atsvēra tos informācijas trūkuma izraisītos garlaika brīžus, kas man neapzināti lika ilgoties pēc planētu sadursmes jau pēc filmas 2/3daļām. Laikam zināju, ka būs tā vērts! 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru