Melanholija

Sākšu ar to, ka man bija ļoti augstas ekspektācijas pret šo izstrādājumu un es ļoti, ļoti gribēju, lai man tas patīk. Un kas no tā visa sanāca? Tātad.

Manuprāt, šī ir viena no tām filmām, ko nav iespējams adekvāti novērtēt uzreiz pēc tās noskatīšanās. Tikko iznākusi no kinoteātra es pilnā pārliecībā atzinu savai draudzenei, ka mēs tikko esam redzējušas kaut ko patiešām labu. Un es tik tiešām tajā brīdī tā arī domāju. Burvīgais sākums, krāsas, noskaņa, mūzika un BEIGAS - iesūc sevī, kā tādā sektā, un viss, ko tev atliek darīt , ir celt rokas uz augšu un bļaut – ALLELUJA!

Un tad tu atgriezies mājās un sāc domāt. Domāt par to, ko, pie velna, es tur redzēju? Un tātad – es tur redzēju depresijas nomāktu sievieti, kura kopā ar māsas ģimeni gaida pasaules galu. Tas apmēram arī viss. Iesaiņots glīšā tumšpelēkā noskaņā. Es būtu gribējusi, lai man pašai ļauj izjust melanholijas sūro garšu, bet tā vietā man atļāva tikai paskatīties no malas. Es gribēju identificēties ar kādu no varoņiem un iedziļināties viņu savstarpējās attiecības, bet man pat netapa skaidrs, kādas šīs attiecības ir. Es izmisīgi vēlējos atrast izskaidrojumu vismaz Džona rīcībai, bet man pietrūka bāzes...

Pēc filmas es izlasīju lērumu atsauksmju, mēģinot atrast ko tādu, kas priekš manis visu saliktu savas vietās un pārliecinātu par to, ka es pati esmu kaut ko palaidusi garam, un īstenība ar filmu viss ir vislabākajā kārtībā. Diemžēl, apskaidrība tā arī neradās. Iespējams, visas atbildes palika filmas atgriezumos (tādu esot bijis ne mazums), un, ja tā, tad kādam ļoti nopietni ir jāattīsta ieradums 7x nomērīt pirms griezt.

Bet varbūt man vienkārši  filma ir jānoskatās vēl vienu reizi? Nezinu.

Zinu tikai to, ka, lai cik reizes es filmu skatītos, neviens nenomainīs mazā Leo lomas izpildītāju, pret kādu, kas patiešām prot tēlot, nevis tikai atrunāt iezubrītu tekstu. Tiklīdz šamējais pavēra muti, Kirstena Dansta ar visu savu meistarību varēja līst kaut no ādas laukā, bet ticamības moments bija vējā, un to atkal bija jāsāk būvēt no jauna. Tik tiešām melanholiski.

Visā visumā - sākums un beigas, un vēl smukais Alexanders Skarsgård, atsvēra tos informācijas trūkuma izraisītos garlaika brīžus, kas man neapzināti lika ilgoties pēc planētu sadursmes jau pēc filmas 2/3daļām. Laikam zināju, ka būs tā vērts! 

Laikā / In Time [2011]

Ne tik senos laikos, tāl-tālā aizokeāna valstī, kādā debesis skrāpējošas ēkas foajē ienāca jaunēklis ar mapīti rokās, uz kuras latīņu burtiem stāvēja rakstīts "Lieliska Ideja Filmas Scenārijam". Viņš paskatījās pulkstenī un konstatēja, ka līdz norunātās tikšanās sākumam ir atlikušas vairs tikai 30 sekundes, bet viņam vēl ir jāpaspēj nokļūt 54.stāvā. Viņš nervozi nospieda lifta pogu, bet atsaucības nebija. Lifts nenāca. Atlika tikai kāpnes. Kā par nelaimi, šodien kājās bija uzautas augstpapēžu kurpes (tās sniedza vajadzīgo pārliecības devu), bet izvēles nebija. Jāskrien. Pēc 29 sekundēm, nedaudz iesvīdis, bet ne aizelsies, Kevins (pieņemsim) iesoļoja kabinetā, kurā viņu vēl nebija paspējuši sākt gaidīt.

Tiklīdz puisis bija izklāstījis savu ideju, Andrejs Nikolājevs (režisors) uzreiz saprata, ka te būs filmēšana. Jau rītdien pat! Kevins izmisīgi mēģināja iebilst, ka scenārijs vēl nav līdz galam uzrakstīts, ka viņam ir vajadzīgs vairāk laika, diemžēl - laika vairs nebija. Andrejs jau bija sācis apzvanīt aģentus, lai tie viņam mudīgi sagādā kādus nebūt aktierus, ņemot vērā, ka  laiks ir nauda. Diemžēl, uz ātru roku sanāca atrast tikai dziedātājus, bet 100 000-dolārniekiem jau zobos neskatās.

Kad bija uzfilmēta pirmā trešdaļa, beidzās scenārijs. Kādas 10 minūtes filmēšanas laukumā valdīja saspringts klusums, šķita jau, ka noliktais laiks ir pavisam bīstami pietuvojies…. Un tad Andrejs iebāza roku somā un no turienes izvilka Ļeņina kopoto rakstu vienu no sējumiem. Filma bija glābta. Tālākais jau bija tikai laika jautājums.

Pēcvārds.

Ja jums tuvas ir sociālisma idejas, patīk kāds no abiem dziedātājiem (abus kopā neieteiktu!) un nav iebildumu pret klišejām, banalitātēm & gar-laiku, steidzieties jau laicīgi iegādāt biļeti – lai paspētu.

Tintiņa Piedzīvojumi

Pateicoties manai gados jaunajai draudzenei Žaklīnai, svētdien pēc ilgum ilgiem laikiem tiku aizgājusi uz multfilmu, ar nosaukumu Tintiņa Piedzīvojumi. 3D versiju.

Ņemot vērā manu līdzšinējo bēdīgo pieredzi ar animācijas kino (izņemot Šreka 1.2. un 4.daļu), biju cerējusi, ka vismaz Spīlbergs neliks man vilties, un  - oi, kā nelika vilties viņš man gan! Lai arī sižets, manuprāt, bija gana neinteresants, vizuālie specefekti lika sēdēt ar muti vaļā lielāko daļu no gandrīz 2h ilgā izstrādājuma. Nostrādāts tā, ka gribēdams neatradīsi kur piekasīties. Visas filmas (nevaru to nosaukt par multfilmu!)  garumā varbūt 1.5 vietās varēja manīt nelielu novirzi no realitātes, bet viss pārējais neatpalika no jebkuras pilnmetrāžas action filmas, tikai ar spēcīgākiem un reālistiskākiem specefektiem!

Trīsvārdsakot - ir vērts redzēt! 3D - OBLIGĀTI!

Traffic Light [2011]

Pēdējā laikā nebija sanācis atklāt nevienu ieteikšanas vērtu sit-com seriālu, tāpēc Traffic Light [2011] nāca 
kā ilgi gaidīts sūtījums no starptautiska i-neta veikala. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iepakojuma saturs atbilda manai gaumei kā uzliets. Īsi raksturojot - tāda kā asprātīgāka variācija par tēmu - vīriešu Sex and the City, kur 3 džeki (precēts, neprecēts & pa vidam) apspriež un izdzīvo visādas attiecību peripētijas. Ne tikai jautri, bet arī visnotaļ izglītojoši. Abām pusēm. Diemžēl, pēc 1.sezonas seriāls tika atcelts. Ņemot vērā to, ka pagaidām ir sanācis noskatīties tikai 8 sērijas no 13, man nav ne jausmas, kāpēc kaut kas tāds bija jānodara tik perspektīvam seriālam, bet pieļauju, ka šis ir kārtējais pierādījums tam, ka Pareto princips, kas, cita starpā,  nosaka, ka 20 % klientu rada 80 % ienākumu, kino industrijā diemžēl nestrādā. Vai varbūt kaut kas nav kārtībā ar manu gaumi un vērtētspēju. Vairāk info par seriālu iekš IMDb : http://www.imdb.com/title/tt1809194/
P.S. Vēl tāds diezgan jestrs un mīlīgs bija Love Bites [2011] , kurš arī tika kancelēts pēc pirmās sezonas, un 1/2līdz skatāms varētu būt Happy Endings, kura turpmākā eksistence pašlaik atrodas uz jautājuma zīmes. Pēdējā gadījumā gan jāsaka - pelnīti!, jo, neskatoties uz daudzajiem svaigajiem un patiešām asprātīgajiem jokiem, pašu tēlu uzbūve un aktierdarba kvalitāte prasās pēc diezgan pamatīgiem uzlabojumiem.
[Update : aptuveni no 2.sezonas vidus  seriāls (Happy Endings) sāk žilbināt. Man domāt, bija vērts gaidīt!]

The Tree of Life [2011]

Cik es sevi atceros, man vienmēr ir patikuši dzīvības koki (smaržas dēļ),  un šitais, viennozīmīgi,  nav nekāds izņēmums! Mans vērtējums - Lieliska! Pat ņemot vērā to, ka pirmajā pusstundā gandrīz vai apsvēru iespēju doties prom (un patiešām nobrīnījos, ka neviens cits no auditorijas to neizdarīja!), jo šķita, ka dokumentāls kino (lai arī dikti smuks uz lielā ekrāna) nav gluži tas, uz ko  es esmu nopirkusi biļeti. Jau paspēju iekšēji izdusmoties uz "augstās mākslas" taisītājiem un riktīgi nokaitināties par uzmācīgajiem teoloģiska rakstura jautājumiem (joprojām uzskatu, ka daļa no tiem bija lieka! ), kad pēkšņi viss sāka iet uz labo pusi. Viss labais šoreiz sākās ar elli (a'la) zemes virsū, pēc tam parādījās arī dinozauri, un tā nu es paliku sēžot. Un praktiski nepakustoties nosēdēju atlikušās teju 2 h, ja neskaita neuzkrītošu as'ru  slaucīšanu šallītē, kuru, ja vien apkārt nebūtu tik daudz liecinieku, uz beigām būtu pieraudājusi slapju.
Atzīšos, man palika vairāki neatbildēti jautājumi, attiecībā uz sižeta uzbūvi, BET - šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad filmas noskaņa un, varētu pat teikt - mērogs, šādas nianses priekš manis padarīja nebūtiskas. 
Visiem gan nesteigšos šo filmu ieteikt - tā laikam tomēr ir "на любителя". Katrā gadījumā, Kalašonokam, ar kuru kopā apmeklējām kino, neatradās daudz labu vārdu, ko tai veltīt -  neskatoties uz to, ka  mūsu gaumes un viedoklis par dažādām filmām uzkrītoši bieži sakrīt. Trīsvārdsakot - labāk pārbaudiet paši! 

American History X & Believer

Labā ziņa, sēžot mājās un slimojot, ir tāda, ka var skatīties filmas par nacistiem no rīta līdz vakaram. Man gan pietika ar 2 gab., lai saprastu, ka laba daudz nevajag, vēl jo vairāk tāpēc, ka viena no tām tik tiešām bija/ ir laba. 

Pieļauju, ka  American History X [1998]  laikam nevienam no jums, izņemot mani,  nebūs bijis nekāds jaunums. 
Atzīšos, ka noskatījos filmu tikai tāpēc, lai varētu salīdzināt ar The Believer [2001], jo vairākās recenzijās tika vilkas paralēles starp šiem abiem izstrādājumiem, un vēl arī tāpēc, ka man dikti tīk Edvards Nortons. Nu, nezinu.... ja viena (TB) man lika domāt par cēloņiem un globāliem problēmas uzstādījumiem, tad otra (AHX) tikai norādīja uz sekām un teica - fui, apskaties, cik neforšā kompānijā tu būsi, ja kļūsi par rasistu/nacistu! Pie tam, filmas nobeigums neviļus liek domāt par to, ka rasu draudzība teorētiski, protams, varbūt arī ir forša štelle n’shit, bet praktiski rada vēlmi ņemt nūju rokās un doties ielās ieviest kārtību.

BET - Nortons kā neonacists tik tiešām bija iespaidīgs, jo īpaši ainā, kad vienās apakšbiksēs tērpies sadeva pēc nopelniem (sarkasms!) automagnetolas zagļiem. Savādāk, Amerikāņu Vēsture X mani diez ko nepārliecināja. To, ka nacismam pievēršas par sevi nepārliecināti, līdz ar to - viegli ietekmējami, un dzīves apbižoti indivīdi, jādomā, tāpat visiem jau ir skaidrs bez visādām kino norādēm. Ja nav, tad mudīgi uz kino!

Es gan nevaru arī apgalvot, ka Ticīgais ir viena perfekta filma. Man, personīgi, nedaudz pietrūka vēl šādu tādu detaļu iekš CV, lai pilnībā saprastu, kāpēc Goslinga atveidotais varonis bija izvēlējies tik radikālu ceļu, tomēr visas filmas nepilnības atsvēra filmas analītiskā (drīzāk gan – filosofiskā, jo nav pierādāma) pieeja problēmas cēloņiem. Šis izstrādājums man palīdzēja noformulēt un sakārtot tās domas, kas man laiku pa laikam šaudījās pa galvu, reizēm prātojot par to, kāpēc ebreji vienmēr ir tie, kas tiek vainoti pie visām pasaules nelaimēm. Un, jā, šajā darbā paustās idejas rezonēja ar manis pašas viedokli par konkrēto jautājumu. (Starp citu, The Believer režisors pats pēc tautības ir ebrejs.) Pie tam, šī filma nav no tām, kuru skatoties tu saproti, ka tā ir laba un varen vērtīga, tikai, nezin kāpēc, gribās, lai tā ātrāk beigtos, un tu varētu ievilkt ķeksīti iekš savas kino bucket listes un būt brīvs. Nē, nē - šī ir richtīgi interesanta, un, manuprāt, vēl kādas papildus 20-30 min būtu nākušas tikai par labu. Divvārdsakot - iesaku noskatīties! 

Recenzijas, kas palīdzēs labāk saprast filmu :

The fine line between love and hate:http://www.imdb.com/title/tt0247199/reviews

Rodžera Īberta recenzija:
http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs…

P.S. Un, saldajā ēdienā - izklaidējoši sportisks un patiesi iedvesmojošs gabals par rasu integrāciju 70.to gadu sākumā kādā Amerikas vidusskolā, balstīts uz patiesiem notikumiem - Remember the Titans [2000]. Ar Denzelu Vašingtonu galvenajā lomā.

Goslinga daiļrade

Kā jau iepriekš minēju, esmu nolēmusi daskatīties visas filmas ar Goslinga j-ga piedalīšanos, ko arī pamazām daru. Neskatoties uz to, ka Goslings ir aktierisko uzdevumu augstumos pilnīgi visos izstrādājumos, ko man līdz šim ir nācies redzēt, ne visas filmas liek man ķerties pie rakstu darbiem d-grāmatā. Piemēram - Lars and the Real Girl [2007] , ko tiku noskatījusies jau kādu laiku pirms savas apņemšanās - ļoti laba , tomēr draugiem ieteikt nesteidzos. Porkē nicht?- mārrutks viņu zina!, jo filmas gaitā gan kustinājos, gan nedaudz apraudājos, un pēc noskatīšanās pat veltīju kādu brītiņu ne pārāk auglīgām pārdomām par dzīvi, bet...

Tālāk. All Good Things [2010] - par spīti lieliskajiem aktierdarbiem (Goslings un Kirstena Dansta) un intriģējošajam sākumam, viss pasākums kaut kā tomēr pamanījās aiziet neceļos. Un ar neceļiem es domāju - boring!!!, nemaz nerunājot par filmas ētisko faktoru (konkrētais izstrādājums esot balstīts uz patiesiem notikumiem). Par kuru paturpinot ....(Uzmanību! nosacīts spoiler alarm!) :

Iedomājies, ka kādu dienu no koplietošanas pagraba pazūd tavs ritenis. Un, pateicoties tam, ka viņdien tam pašam velosipēdam pašrocīgi un puspagalmam redzot esi pārdūris riepu, visiem ir skaidrs, ka pats vien jau esi to nofenderējis, lai saņemtu apdrošināšanas prēmiju. Tomēr tiešu pierādījumu nav, un viss pamazām noklust. Pēc kāda laika atrodas liecinieks, kas esot redzējis, kā tu Latgalītē tirgo velosipēda rezerves daļas, neilgu brīdi pēc augstāk aprakstītā nozieguma. Tad nu tiek sasaukta pagalma biedru tiesa, lai noskaidrotu šo jautājumu reizi pa visām reizēm. Tās laikā atklājās, ka galvenais liecinieks jau kādu laiku, gripas komplikāciju rezultātā, diezgan slikti redz ar vienu aci, kas nozīmē, ka šamējā liecība ir vairs tikai 50% uzticama. Līdz ar to, pierādījumu trūkuma dēļ, tu tiec officiāli attaisnots un vari tālāk dzīvot atvieglots un bez bēdu. BET - kaimiņš Varis, kurš studē Kultūras akadēmijas režisoros, nebūt nav mierā ar tiesas lēmumu, un kopā ar domubiedriem uzfilmē gandrīz dokumentālu stāstu par to, kā tās lietas īstenībā ir notikušās. Un tad nu vienu dienu draugos.lv tev tiek atsūtīta saite uz YouTube video, kur tu vari apskatīt pats sevi (galvenajā lomā - Reinis Govslinks) zogam riteni, tirgojamies Latgalītē, kā arī brīvu interpretāciju pa to, kā tu līdz šādai dzīvei esi nonācis.

Nu, apmēram tādas pārdomas man radās, noskatoties “Visas Labās Lietas”. Protams, mana versija ir daudz piezemētāka, jo oriģinālā apsūdzības ir kudiš nopietnākas.

Tomēr, tas, par ko es vēlējos rakstīt ir : 2005.gada izlaiduma filma "Stay".

Pirmās 40 min. mana iekšējā balss bļāva : "Āaaa, cik forši!!!!", līdz sākās aina ar sievieti un suni, kas manī radīja nelabas aizdomas, ka nu jau atkal esam prom no lielceļa. Līdz 01:19:21 tika pateikts viens teikums, kas, vismaz priekš manis, visu atkal salika savās vietās. 

Atzīšos, pilnīga skaidrība par to, ko es tikko  tiku noskatījusies man radās tikai pēc tam , kad izlasīju scenārija vadlīnijas iekš Wikipedia : http://en.wikipedia.org/wiki/Stay_%28fil…  (Iesaku tomēr lasīt pēc, nevis pirms!) Un, jādomā, noskatīšos filmu vēl vienu reizi. Jā, tieši tik laba tā, manuprāt, ir! Lai ko arī gvelztu kritiķi. Izņemot Rodžeru, kā par brīnumu!  

Fracture [2007]

Trilleru cienītājiem silti iesaku ievērtēt Sera Anthony Hopkins un Ryan Gosling kopdarbu: Fracture (2007). 

Viena no pēdējā laika aizraujošākajām filmām (ārpus rom-kom & kom žanra, protams ), ko ir sanācis noskatīties. Manu pārliecību par to, ka izstrādājums ir patiešām lielisks, nespēja izbojāt pat IMDb juristu & policistu apvienības kritiskie komentāri, kas bija vērsti pret dažādām detaļām filmā, kuru dēļ tā esot norakstāma kā pilnīga fikcija. Es, savukārt, esmu pārliecināta, ka reālajā izmeklēšanas darbā nebūt viss nenotiek pēc reglamenta un instrukcijas, nemaz nerunājot par visvisādiem tiesvedības pārkāpumiem, kā rezultātā, laiku pa laikam nākas atbrīvot kādu nevainīgi notiesātu 20 gadus atsēdējušu indivīdu, kurš būtu bijis pārlaimīgs, ja viņa lietas izskatīšanā pieļautās kļūdas aprobežotos vien ar tām, par kurām augstākminētā kolēģija ir izsašutusi ne pa jokam. Katrā gadījumā, mana azbesta loģika atspēkoja visas izvirzītās apsūdzības, un, ja nu kādu tas diez ko nepārliecina - sūdziet mani tiesā!

Vienīgais, ko es joprojām nesaprotu - kāpēc 20./21.gs., lai kaut ko steidzami atliktu/pārtrauktu, ir jābrauc cauri visai pilsētai, tā vietā, lai veiktu vienu zvanu? Bet, tāda laikam ir žanra specifika - lieka spriedze nekad nav lieka! Pat, ja tās cēlonis ir drudžains mēģinājums atrisināt iepriekš minēto rēbusu.

Lai kā tur arī nebūtu, filma ir noskatāma kaut vai tikai Hopkinsa un Goslinga (ah, ģībstu!) saspēles dēļ. 

You will come to a place where the streets are not marked.

Some windows are lighted. But mostly they’re darked. 

A place you could sprain both your elbow and chin! Do you dare to stay out? Do you dare to go in?

How much can you lose? How much can you win?

And if you go in, should you turn left or right…or right-and-three-quarters? Or, maybe, not quite?

Or go around back and sneak in from behind? Simple it’s not, I’m afraid you will find, for a mind-maker-upper to make up his mind.

You can get so confused that you’ll start in to race down long wiggled roads at a break-necking pace

and grind on for miles across weirdish wild space, headed, I fear, toward a most useless place.

The Waiting Place…for people just waiting.

Waiting for a train to go or a bus to come, or a plane to go or the mail to come,

or the rain to go or the phone to ring, or the snow to snow or waiting around for a Yes or No

or waiting for their hair to grow. Everyone is just waiting.

Šeit var atrast dzejojuma pilno versiju :

http://www.teamhope.com/seuss.htm