otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs

Sniegbaltīte un Mednieks [2012]



Uzmanību! Tūlīt sekos teorētiski
spoileri bez praktiskas nozīmes. Jo – kad nav, tad nav!
Sākšu ar to, ka virsraksts ir maldinošs - filma īstenībā ir par Ļauno Karalieni, nevis Sniegbaltīti un Mednieku. Un tā būtu bijusi viena varen laba filma, ja vien nebūtu tērējusi spēkus pilnīgi liekas mīlestības līnijas attīstīšanai starp bālu (jo ilgus gadus sēdējusi cietumā) princesi un mednieku-alkoholiķi, kurš pa pālim pamanās samīlēties visnotaļ izdevīgajā partijā. It kā ar to nebūtu bijis gana, tiek iesaistīts vēl arī piektais ritenis – vispār nevienam nevajadzīgs (vismazāk jau scenārijam) tēls, ko filmas veidotāji izmanto par kateti jau tā krietni samocītās mīlas trijstūrim. Nezinu, es autoru vietā būtu nospļāvusies par Sniegbaltīti un viņas romantiskajiem piedzīvojumiem, un pilnībā pievērsusies krietni kolorītākajam tēlam – Karalienei. Iestrādes bija tik labas - grodi izveidots raksturs, ar kuru ir viegli identificēties, lieliska aktrise, kurai ir pa spēkam šo lomu „iznest”, fascinējoša noskaņa, vizuālās izvirtības... [Skatīt treileri.]





Un tad parādās Bella no Krēslas sāgas (izpildījums 1:1) un izčakarē visu, kas čakarējams, Mednieku ieskaitot. No otras puses – varbūt nav godīgi aktrisei pārmest plaģiātisku tēlojumu, ņemot vērā to, ka filmas autori bija aizmirsuši, ka arī Sniegbaltītes raksturam būtu jāpiešķir vairāk par 2 dimensijām. Tad nu cilvēks ņēma un izspēlēja pārbaudītas vērtības, kā nu mācēja. Un Mednieks (kura rakstura izstrādei bija piegriezta lielāka vērība) atspēries varēja runāt izjustus monologus pie zārka, bet nav iespējams atdzīvināt to, kas nevaid bijis. Es par mīlestību.
Žēl. Tiešām žēl, jo es no šī izstrādājuma biju gaidījusi krietni vairāk. Vēl vairāk žēl ir tāpēc, ka skaidri jūtams, ka būtu varējis sanākt viens drūmīgi burvīgs meistardarbs, ja vien nebūtu gribēts pasēdēt uz pārāk daudziem soliņiem vienlaicīgi. Un varbūt pat soliņu daudzumā nav vaina, bet gan to apstrādes nesamērīgumā. Metaforiski izsakoties - barokāls tronis (Karaliene) bija salikts kopā ar koka kluci konstantīnu (Sniegbaltīte), no kura vēl tika mēģināts izspiest arī bērzu sulu.
Un tagad par labo! Šarlīze Terona bija vairāk kā pārliecinoša, un Kriss Hemsvorts – vairāk, kā pievilcīgs.
Kopumā es lieku 7 balles. Negaidīti daudz? Tomēr rēķinieties, ka tās nav jāskaita no nulles uz augšu, bet gan no 10 uz leju.

3 komentāri:

Anonīms teica...

Lasīju ne tikai šo filmas aprakstu, atsauksi vai sauc kā gribi, ļoti patīk rakstīšanas stils, ja man būtu žurnāls/avīze/skrejlapa es noteikti izveidotu sadaļu kino un pieņemtu Tevi darbā. Tiešām ļoi patīkami lasīt.

Lestelēla teica...

Mīļš paldies par labvēlīgo vērtējumu! :)

Unknown teica...

Tevis dēļ šovakar noskatījos arī šo, iepriekš nelasot recenziju. Pēc noskatīšanās nagi niezēja izlasīt un tagad kā mazs bērns ķiķinu un priecājos par trāpīgajiem apzīmējumiem. Lai tie maģiskie 555 top!
Ar cieņu un mīlestību - Poruks aka visdārgākā kuzīna.
[No sirds un no rajona - Ozols, ha.]
P.S. Bērzu sula no KKK [koka kluča konstantīna jeb Stjuartes] laikam tiks spiesta gadiem ilgi, lai pēc tam godprātīgi varētu piešķirt kādu statujiņu par mūža ieguldījumu. Ņerrr.