piektdiena, 2012. gada 15. jūnijs

Būda mežā [2011] jeb nakts ar Krisu Hemsvortu. 2.daļa


Ja nedaudz palasītos virtuāli drukātajos medijos par šo filmu un apskatītu tās reitingus tādās vietnēs kā IMDb un Rotten Tomatoes, tad varētu rasties iespaids, ka šis izstrādājums ir kaut kas vairāk par jauniešu šausmu filmu vulgaris, kādas tiek štancētas ar apbrīnojamu regularitāti un pēc viena scenārija. Un arī reklāmas plakāts mums liek noprast, ka šoreiz viss ir kudiš  nopietnāk –  jo ar kubiku-rubiku taču nav un nevar būt nekādi joki! Daudzvārdsakot, tūlīt tev būs skatīt daudzdimensiju kino, kam nav analoga uz šīs pasaules.
Lai jūs nevarētu man pārmest spoilerēšanu, vispirms noskatieties filmas treileri un tikai tad lasiet tālāk.




Ievads.
Tātad, kā noprotams no tikko redzētā, arī šajā filmā jauniešiem tiek nodrošināta neaizmirstama nedēļas nogale ar ierasto asinspirti un viesmīlīgiem neradījumiem. Atšķirība vien tāda, ka šoreiz lustēšanās notiek ļoti organizēti – iesaistot jaunākās tehnoloģijas un atkarīgos novērotājus, kuri dara visu iespējamo, lai atpūta pie dabas izdotos maksimāli komfortabla. Pieregulē temperatūru, palaiž relaksējošu gāzi…  Pie tam, izklaides nodrošinātāju izvēle paliek atpūtnieku ziņā! Izvēlējies, ko vēlējies, saņēmi – ko izvēlējies! Viennozīmīga brīvās gribas un demokrātijas uzvara.  Un, ja vēl mērķis ir cēls…
Tik tālu viss ir feini – noteikumi (vismaz vienai pusei) ir skaidri, jaunieši pietiekami dumji* un latīņu bubuļvārdi ir palaisti ēterā. Baļļuks var sākties!
Iztirzājums.
Par pašu baļļuku runājot, vienkāršs copy-paste no miljons tāda paša žanra filmām. Daudz mērķtiecības un asiņu, neticami izdzīvošanas gadījumi un (katru reizi no jauna) apbrīnojama nevērība pret detaļām.
Nobeigums.
Te mēs uzzinām, ka mērķis tik tiešām ir bijis cēls, varoņi netiks aizmirsti, kā arī varam paskatīties uz Sigurniju Vīveri, kura kopš “Svešajiem” kā dievu nepieņemta**, klīst no vienas mošķu filmas uz citu.
Rezumē.
Izstrādājums ar lielām pretenzijām, bet neatbilstošu segumu. Koncepts, jāatzīst, tiešām bija interesants, tomēr ne līdz galam pārdomāts, un radīja vairāk jautājumu, nekā atbilžu.  Joki gan bija diezgan gaumīgi un arī specefektiem nebija ne vainas. Tomēr izpildījums, manuprāt, bija diezgan sasteigts. Tāda sajūta, ka filmas veidotāji bija nodomājuši – “Ai, da’, ko mēs tur iespringsim, skaidrā tāpat neviens šito filmu neskatīsies. Iedosim viņiem asinis un trūdus, kādu pūķi un balerīnu - un “с пивком потянет” ***!
Nezinu, kā būtu bijis, ja es būtu dzērusi aliņu, bet no balzāmkafijas pozīcijām viss izskatījās tieši tā, kā tikko aprakstīju. Un pat Kriss Hemsvorts mani nespēja gandarīt, jo šamējais kā tāds Samsons bija šķīries no matiem  un no pusdieva pārvērties par vienkāršu čali, kurš lāgā pat cirvi rokās nevar noturēt. Sāpīte!
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
*Ja dzeltenu šķidrumu spļaujošs rednekss tev skaidri un gaiši pasaka, ka no tās vietas, uz kuru tu tagadiņ plāno braukt, neviens vēl nav atgriezies, tad mēģini atcerēties visas tās 1000 filmas, kur šādi pravieši ir tikuši ignorēti, un izdari secinājumus!
**Lai saprastu šo smalko atsauci, jums ir jānoskatās filma.
*** aliņš palīdzēs (pavisam brīvs tulkojums no kr.val.)


P.S. Pirmo nakts daļu ar Krisu Hemsvortu skatīt šeit

Nav komentāru: