Full Treatment [2010]

Pēdējā laikā neesmu bijusi pārāk augstās domās par jaunlaiku franču kinokomēdijām, ņemot vērā to, ka tiku uztrāpījusi uz pāris izstrādājumiem - tādiem, kā Heartbraker (2010) & Potiche (2010), kas no manis spēja izvilināt tikai neveiklus iesmējienus vietām un nevietām, kā arī sentēvu cienīgas pārdomas par to, kā paiet pasaules godība un vecā labā varžēdāju (kontekstam atbilstoša banalitāte!) humora izpratne līdz ar to.

Tamdēļ, neko labu negaidīju arī no Full Treatment (De vrais mensonges (2010) ) jeb Saldajiem Meliem. Un pirmās 10 filmas minūtes šķita apstiprinām manas aizdomas par to, ka ciniski iesmiet sanāks vien par to, ka izkāmējusī Emīlija (Audrey Tautou) ir visnotaļ piemērots slotaskāts tam lupatveidīgajam vīrišķim, kas, pēc visa spriežot, būs romantiskais varonis vēl veselas 110 minūtes no manas dzīves. BET - lika pagaidīt! Nākamās 110 minūtes biju aizņemta ar tik sirsnīgu smiešanos (ne gluži LOL), ka, ja vien var ticēt zinātniskajiem pētījumiem, es ne tikai kompensēju iztērētās pārsimts minūtes, bet savu jau tā potenciāli garo un laimīgo dzīvi paildzināju vēl par krietnu laika sprīdi.

Trīsvārdsakot - gaumīgi, smieklīgi & meistarīgi! Voilà!

* pardon my french!

P.S. nedaudz palasījos atsauksmes i-netā un, nudien, nesaprotu, kāpēc tiek vilktas paralēles ar Amēliju? Man, skatoties filmu, nevienu brīdi neradās de javu sajūta. Tas, ka arī Emīlijai (nu, labi : Amēlija-Emīlija) patīk bāzt degunu citu darīšanās (kuram gan nepatīk, ko? ) , automātiski viņu nepadara par pāraugušu (nobriedušu, he he) Amēliju. Tāpēc, sil vous plait, neejiet uz iepriekšpieminētās filmas turpinājumu, bet labāk sagatavojaties izbaudīt kaut ko jaunu.