Ar smagu sirdi ķeros klāt šai recenzijai, jo biju sacerējusies to rakstīt pavisam savādāku. Tātad, vakar apskatīju Sašas Barona Koena veidoto Diktatoru [2012] un.... pievīlos. Diezgan smagi. Pēc visnotaļ žilbinošā "Brüno" [2009] laikam gan biju gaidījusi nezin kurā pakāpē kāpinātus absurdu provokāciju demonstrējumus, tā vietā saņemot izvilktu kvadrātsakni no visa iepriekš Koena repertuārā pieredzētā.
Jā, joprojām diezgan melni, joprojām atļaujoties krietni vairāk par citiem (politkorektajiem) amerikāņiem, un šoreiz izvēloties parādīt nevis sabiedrības errorus "natūrā", bet gan vienkāršoti mākslinieciskā veidā sabakstīt lapseņu midzeni, kur mitinās visas tā saucamās tabu tēmas - 9/11, grūtnieces, žīdi, mellie un tik nepilnvērtīgais sieviešu dzimums. Pie tam, bakstīt tik tiešām pa vienkāršo - ar koku. Citiem vārdiem, fizioloģijas triumfs pār ideoloģiju.
Nepārprotiet, es esmu melna un aizvainojoša humora cienītāja, ja vien tas nav prasts kā zirga deķis. Diemžēl, šajā izstrādājumā Koens ir nolēmis smieties kopā ar sabiedrību, nevis par sabiedrību. Lai gan - varbūt pats fakts, ka auditorija šo filmu tik augstu ir novērtējusi, ir tas, ko Koens ir gribējis mums pierādīt? Just sayin' ...
2 komentāri:
'Diktators' man ir viena no gada gaidītākajām filmām līdzās Ridlija Skota 'Prometejs' un Džeka Keruaka grāmatas ekranizējumam 'Ceļā'. Koena izstrādājums šķietami neiet kopā ar abām iepriekšminētajām filmām, tomēr Koena darbos man patīk vērot sabiedrības reakciju, kad tā saskarās sevī mītošajiem stereotipiem. Kaut arī tu saki, ka filma tev sagādāja vilšanos, vēlme redzēt šo filmu man nebūt nav zudusi.
Tad skaties un raudi, mazais! :D
A, ja nopietnāk - dokumentālisms (īsts vai nedaudz piedomāts) no šī izstrādājuma ir pazudis. Par to jau tā bēda! Kāpēc Tu domā mani tik ļoti jūsmināja Bruno - dildo joku dēļ? :) Palicis tik vien kā politnekorektu joku mudžeklis, ne tajā gaumīgākajā izpildījumā. IMHO, protams.
Ierakstīt komentāru