Seriāls par seriāliem. 2.sērija.

Pirmo sēriju par Arrested Development, Modern Family, Community un 30Rock varat atrast šeit: Seriāls par seriāliem. 1.sērija.

Šajā sērijā turpināšu aprakstīt tos situāciju komēdiju seriālus, kurus gadu gaitā esmu noskatījusi un atzinusi par labiem esam. Kā arī, nobeiguma daļā apskatīšu tā saucamos proletariāta izstrādājumus, kuri, manuprāt, ir izpelnījušies nepelnītu, bet visnotaļ paredzamu popularitāti skatītāju vidū. Tas, protams, būs ļoti subjektīvs un arī varen snobisks skatījums, bet kāds nu būs, tādu ņemiet par labu! Katrā gadījumā, klusēt par to es vairs nejaudāju. 

Un, jā - secībai arī šoreiz IR nozīme.

5. Tātad, 5.vietā esmu ierindojusi daudziem labi zināmo seriālu “Cougar Town” [2009 - ...] http://www.imdb.com/title/tt1441109/ , kura kaislīgs cienītājs ir jau mazākam skaitam cilvēku zināmais Abeds no Community.

Visupirms tiem, kas šo seriālu ir izlaiduši tikai tāpēc, ka pumu (un arī citu dzīvnieku) piedzīvojumi, pat, ja tajos ietilpst kādas pilsētas okupācija, viņus 100 gadus neinteresē, paskaidrošu, ka šis nav National Geographic produkts, kā varētu spriest pēc nosaukuma. Ja ieskatamies amerikāņu slenga vārdnīcā, tad redzam, ka jēdziena “Cougar” nozīme ir – sieviete (parasti pēc 30 gadu vecuma), kas iecienījusi seksuālas attiecības ar jaunākiem vīriešiem. Ja arī tagad tu neesi ieintriģēts, tad turpini vien skatīties savu “The IT Crowd”. Savukārt, pārējie uzmanīgi lasa tālāk.

Šis ir viens no tiem seriāliem, kas tevi gan sasmīdinās, gan, iespējams, padarīs par alkoholiķi. Tev tagad pašam ir rūpīgi jāizvēlas, kas tu gribi būt - drūms atturībnieks vai jestrs plencis, kas dzīves kukuržņiem pāri streipuļo smejot. Jā, iespējams, ir arī citas alternatīvas, kā, piemēram, turpināt būt dzīvespriecīgam nedzērājam, izlaižot šo izstrādājumu un turpinot skatīties citus sit-com seriālus, tomēr – cik ilgi? Tagad, kad tu zini, ka Cougar Town skatīšanās ir skaidrajam saprātam bīstama, vai tiešām varēsi noturēties slepus nepalūrot ne bišku? Pat zinot, ka atkarība var iestāties jau no vienas sērijas? Vairāk neko neteikšu – skatieties vai neskatieties paši! Uz savu atbildību.

Atzīmēšu vien to, ka vienīgā šī izstrādājuma vājā vieta ir 3. sezonas sākums, tomēr seriāls ātri vien saņemas un turpina būt pat vēl lieliskāks kā pirmajās 2 sezonās.

6. Tagad par seriālu, kas zaudē vismaz 3/4 no savas auditorijas, tiklīdz tā ir izlasījusi aprakstu par to iekš IMDb datu bāzes : “Uz scenāriju tikai daļēji balstīta komēdija par Fantāzijas futbola līgu.”

BUM! Pirmie atkrīt visi ne-amerikāņi, kuru izpratne par futbolu krasi atšķiras no amerikāņu variācijas par tēmu. Tālāk pazūd amerikāņu sievietes, kurām sports neinterese pēc definīcijas. [Izņemot ņujorkietes un Kalifornijas štata iedzīvotājas.] Tad amerikāņi, kuri atzīst tikai real-deal, jo fantāzijas ir priekš bērniem! Un paši pēdējie izklīst bērneļi, kuriem, kā izrādās, seriāls ne tikai nav domāts, bet cenzūras atzīts pat par kaitīgu esam. Un pamatoti! Kas tad vispār ir palicis? Visticamāk, tie, kuri paši piedalās fantāziju futbola līgās, ziņkārīgie tomi un Zēna, t.i. - es, kurai uz to brīdi nekā cita nav ko skatīties.

Runa ir par “The League” [2009 – 2011] : http://www.imdb.com/title/tt1480684/

Sižets īsumā : stāsts par 6 draugiem, kuri savu dzīvi ir pakārtojuši hobijam - fantāziju futbola komandu veidošanai, un, ņemot vērā to, ka tā ir arī savstarpēja sacensība (visi spēlē vienā līgā), kopīgā draudzība (un arī ģimeniskās saites) bieži vien kļūst par nepatīkamu šķērsli ceļā uz uzvaru.

Lai jums rastos priekšstats, kādai auditorijai seriāls ir piemērots, ieskatam nedaudz par mani. Ar sportu īpaši neaizraujos (ne skatveidā, ne darveidā), par amerikāņu futbolu ir tikai miglains priekšstats un par tādām fantāziju līgām man bija pirmā dzirdēšana. Joprojām. Un, neskatoties uz visu to, jāsaka, ka seriāls ir lielisks! Pat, ja man bija tikai aptuvena nojausma, ar ko seriāla varoņi savā brīvajā laikā tik mērķtiecīgi un apmāti nodarbojas, tas man netraucēja izbaudīt lielisko humoru (ļooti asprātīgs, ātrs un arī rupjš!), un ar interesi sekot līdzi personāžu sadzīves peripētijām. Pirmā ar pusi sezona, salīdzinoši, bija bālāka, bet, sākot no otrās sezonas vidus, līdz pat 3. un noslēdzošās sezonas beigām, seriāls vienkārši žilbināja. Iesaku!

UN, vienā no pirmā plāna lomām izpildās pats Jon Lajoie, kura komēdiju skeči un dziesmas ir iekarojušas plašu ievērību viņa talanta zinātāju aprindās.

7. Šo seriālu - “3^rd Rock From the Sun” [1996-2001] http://www.imdb.com/title/tt0115082/ - par citplanētiešu ieceļotājiem, kuri cilvēku veidolā izbauda dzīvi uz planētas Zeme, šķiet -90.to gadu beigās, demonstrēja arī pašmāju televīzijas, un es tolaik biju ļoti uzcītīga tā skatītāja. 
Pēc padsmit gadiem, intereses pēc, nolēmu uzmest tam savu šodienas aci, lai saprastu, vai tas, par ko es smējos savos 18, man liksies smieklīgs arī tagad. Un, jā – izrādās, ka mana humora izjūta nav progresējusi! Labā ziņa ir tāda, ka nav arī regresējusi, tāpēc varēju atkārtoti izbaudīt visas 6 sezonas, kā sendienās. Un arī jums rekomendēju.

8. Un kā pēdējo šoreiz apskatīšu "Happy Endings" [2011 - ...] http://www.imdb.com/title/tt1587678/

Ja vien jūs varēsiet tikt pāri aktiermākslas un raksturu izstrādes ziņā diezgan vājajai (tomēr ļoti asprātīgajai!) pirmajai sezonai, garantēju, ka otrā sezona jums kompensēs ziedoto laiku ar uzviju!

Īss sižeta izklāsts : līgava atstāj savu topošo vīru pie altāra un aizmūk no ceremonijas ar zelli skrituļslidās. Viss jau būtu forši (līgavainis bišķu paraudātu un pēc 20 gadu psihoanalīzes terapijas ar savu likteni samierinātos), ja vien gadu gaitā  nebūtu sadzīvoti kopīgi draugi, kuri nu tagad būtu kaut kā jāsadala. Un seriāls ir par to, kā nu visiem tagad būt.

Lai jūs ieintriģētu vēl vairāk, atklāšu, ka humors šeit ir ātrs, daudzslāņains un ļoti pozitīvā nozīmē savdabīgs. Manuprāt, kombinācija, kura, diemžēl, nav pārāk bieži sastopama situāciju komēdijās, tāpat kā vīrišķīga geja personāžs, kurš ir pilnīgs pretstats masu medijos (tai skaitā - kino) kultivētajam priekšstatam par homoseksuāla vīrieša izskatu un tā ārējām izpausmēm. Skatieties!

Nākošajā sērijā par Bored to Death, How I Met Your Mother, The Big Bang Theory un Better Off Ted.

Iron Sky [2012] jeb blogeru seanss Nr.4

Lai arī es kā romantiska būtne labprātāk Mēnesi asociēju ar Mēnesnīcas sonāti* un laumiņu naksnīgo rotaļu pavadoni, nevis rosīgiem nacistiem 4.-tā Reiha gaidās, tomēr no Acmefilm piedāvājuma noskatīties B kategorijas filmu bez maksas, pie kam – ļoti labā kompānijā, es nespēju atteikties. [Jā, ļoti iespējams, ka manos rados tomēr var atrast kādu Bergu vai Šteinu, par kura eksistenci mani neviens nav informējis.]

Tad nu lieliskā noskaņojumā, jau paspējusi noandelēt savu 6.rindas ielūgumu pret 10.rindas biļeti, sēžu un gaidu, kad sāksies solītais cirks ar zirgiem jeb gandrīz-jau-kulta sci-fi nazisploitation parodija “IRON SKY”.

Ak, jā - pirms seansa vēl tiek demonstrēts sveiciens no filmas veidotājiem, kas drīzāk atgādina sveicienu no porno industrijas pārstāvjiem, pārliecinoši apstiprinot manas aizdomas, ka turpmākās 2h nāksies brutāli atsēdēt ietaupītos 4LVL, lai pēc tam varētu uzrakstīt ironisku recenziju par pieredzēto un uz laiku laikiem pielikt treknu punktu 2.šķiras izstrādājumu baudīšanai.

Un tomēr nē! Man nācās domās jau iezīmēto recenzijas trafaretu mest ārā un sākt visu no jauna. Un tas nebūt nebija viegls uzdevums, jo es pat 3 dienu laikā neesmu spējusi lāgā noformulēt, ko īsti es esmu noskatījusies.

Filmas sižets īsumā ir tāds, ka pēc zaudējuma 2.pasaules karā, nacisti pārceļas uz Mēness tumšo pusi, kur savā nodabā turpina attīstīt Sci-fi tehnoloģijas, savstarpēji vairojās un gaida brīdi, kad varēs atgriezties uz Zemes, lai realizētu plānu valdīt pār visu pasauli. Tāds brīdis pienāk 2018.gadā, kad rodas izdevība satikt ASV prezidenti, kurai arī ir Fīrera cienīgas ambīcijas, un nacistu uzbrukums to realizācijai tagad vairāk kā lieti noderētu.

Lai arī filmas vēstījums ir visnotaļ skaudrs, tā pasniegšanas veids ir, maigi izsakoties, savdabīgs. Sākot jau ar to, ka nacistu labā darbojas kāds zinātnieks, kas vizuāli ir ļoti līdzīgs slavenajam Manhetenas projekta iedvesmotājam, visslavenākās teorijas un formulas atklājējam, kosmoloģijas tēvam un, cita starpā, cīnītājam par rasu vienlīdzību, par kura notveršanu nacisti savulaik bija izsludinājuši lielu atlīdzību. Jo šamējais, sagadīšanās pēc, vēl arī ebrejs/žīds pēc tautības. Kamēr šajā izstrādājumā viņa līdzinieks Richtera k-gs [tāds ir viņa uzvārds] ir ierakumu otrajā - nacistu pusē, kur vaļas brīžos niekojas ar albinizatora izstrādi un gūstekņu secēšanu, zinātnes vārdā.

Iespējams, dziļā doma ir tāda, ka nav vēl zināms, kura no abām iesaistītajām pusēm (ASV vai nacistu impērija) ir lielāks ļaunums cilvēcei, ja vien skatāmies pēc darbiem, nevis tikai formastērpa un sveicināšanās paradumiem. Un, iespējams, mēs būtu pārsteigti uzzināt, kurš tad īstenībā dzīvo tajā Mēness tumšajā pusē.

Lai kā arī būtu, jāatzīst, ka garlaicīgi nebija, un es patiešām biju pārsteigta, ka par spīti visiem labvēlīgajiem nosacījumiem (B-kategorija, nacisti, ASV ārpolitika, gīku (IBMP**!) auditorija), kas a’priori paredz kariķēt līdz bezgalībai visu, kas kustas vai nekustas, filma tomēr spēja noturēties gaumes (vismaz manējās!) robežās. Katrā gadījumā, es smējos ne vienu reizi vien un skaļi, kas nenotiek nemaz tik bieži, pie reizes apstiprinot savus novērojumus, ka eiropiešu kino piemīt daudz labāka humora izjūta, nekā aizokeānijas izstrādājumiem. Un nobeigums, kopā ar lielisko Laibach muzikālo variāciju par ASV himnu, bija episks. Jā. Es lieku 8/10.

*sveiciens lieliskās prezentācijas autoram Sergejam, kuram šis pats Bēthovena sacerējums noteikti asociējas ar kādu viņam mīļu filmu!

**IBMP – I beg my pardon! 

P.S. Paldies KinoKultam, Kinocast.lv un pārējiem kino blogeriem par laipno uzņemšanu savā lokā. :)

P.P.S. Interesanti, vai man vienīgajai galvenais nacistu varonis vizuāli ļoti atgādināja Patriku Sveiziju, bet Dizainere, savukārt, – Ketrinu Zetu Džounsu?

Seriāls par seriāliem. 1.sērija

Savas ērtības labad, nolēmu veikt tādu kā inventarizāciju gadu gaitā pieredzētajiem komēdiju seriāliem, lai gadījumos, kad garlaicības nomākti ļaudis vaicās pēc kaut kā skatāma, varētu uzreiz novirzīt uz šo lapu. Brīdinu, ka, lai arī, protams, ūber objektīvs, mans vērtējums, visticamāk, noderēs tikai tiem, kuru izpratne par to, kas ir smieklīgs, rezonē ar manējo. Kādā no nākošajām sērijām esmu paredzējusi aprakstīt arī vairākus sabiedrībā iemīļotus sit-com' us, kuru reitingi mani, neteiksim, ka pārsteidz, bet, drīzāk, skumdina, tāpēc iekšēji esmu sagatavojusies arī uz pašu ļaunāko – tikt apsūdzētai humora izjūtas iztrūkumā. Kamēr tas oficiāli vēl nav noticis, ceru, ka manis rakstītais kādam arī noderēs.

Secībai, kādā seriālus esmu sarindojusi, ir nozīme.

1    1.  Arrested Development [2003-2006] : http://www.imdb.com/title/tt0367279/

Burvīgs un kompakts 3-sezonu meistardarbs par kādu  ģimeni, kuras galva ir nonākusi cietumā par finanšu mahinācijām, un viens no dēliem mēģina glābt no dzimtas īpašumiem, kas vēl glābjams. Pa to laiku pārējie radinieki dara visu iespējamo, bet visbiežāk - neiespējamo, lai padarītu viņa uzdevumu praktiski neizpildāmu. BET, pirms jums ir palicis nabadziņu pavisam žēl, jāsaka, ka cilvēks, kurš savu dēlu var nosaukt par Džordžu Maiklu, iespējams, tādus radiniekus ir godam nopelnījis.

Situācijas ir tik absurdas un joki tik daudzdimensiāli, ka atliek tikai skatīties un brīnīties, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu. Un smieties, smieties, smieties. Varbūt ne vienmēr skaļi, toties dziļi.

Uz jautājumu, kāpēc šim seriālam ir tikai nieka 3 sezonas, atbildi atradīsiet šeit :

     

2. Modern Family [2009 - ] http://www.imdb.com/title/tt1442437/

Vēl viens seriāls par ģimeni, vai drīzāk - par 3 mājsaimniecībām, kuras vieno ģimenes saites. Vienu mājsaimniecību apdzīvo mačo tēvs, kurš noprecējis puorterikāņu (?) skaistuli, kurai pūrā nāk bērns ar ļoti vecu un viedu dvēseli. Otrajā mitinās mačo tēva dēls ar savu partneri - geju pāris, kuri ir adoptējuši bērnu no Vjetnamas. Un trešajā dzīvo meita ar vīru (izbijušu karsējpuisi) un viņu 3 bērniem – frīku, gīku un ne pārāk smagas uzvedības pusaudžu meiteni. Kā jau noprotams, joku un situāciju variāciju iespējas šeit ir praktiski bezgalīgas un tās arī godam tiek izmantotas! 
Seriāla uzņemšanā ir izmantota līdzīga metodika kā " The Office", kad varoņi ik pa laikam vēršas ar monologu vai dialogu pie kameras, tomēr, atšķirībā no Ofisa, skatītājiem tiek aiztaupīta tā jocīgā neērtības sajūta, kad īsti nezini, smieties vai raudāt. Privātās atklāsmes šajā izstrādājumā ir vienkārši smieklīgas, bez kauna elementiem.

Sākotnēji es biju domājusi otro vietu piešķirt Community, tomēr nolēmu, ka Modern Family to ir vairāk pelnījis. Ja Community (un arī pārējiem zemāk minētajiem seriāliem) laiku pa laikam gadās pa kādai vājākai sērijai, tad Modern Family, sākot jau ar lielisko pilotu, mani nav pievīlis praktiski nekad. Vienmērīgi augstā līmenī ir pagājušas jau 3 sezonas un es turēšu īkšķus, lai šis seriāls dzīvotu ilgi un laimīgi. Un visas pazīmes (balvas un reitingi) liecina par to, ka vēl vismaz pāris sezonu ir garantētas.

3. Community [2009 - ] : http://www.imdb.com/title/tt1439629/

Kad šis seriāls parādījās manā redzeslokā, no sajūsmas iespiedzos un nekavējoties metos dalīties ar pārējiem ar savu atklājumu. BET, izrādījās, ka pat cilvēki, par kuru humora izjūtu es nekad neesmu šaubījusies, konkrēto izstrādājumu, vismaz sākotnēji, uzņēma diezgan rezervēti, lai neteiktu vairāk. Tāpēc es pieļauju, ka Community varētu būt, kā krievi saka - „на любителя”. Vai arī, kā latvieši saka – tam ir jāpiešaujas!

Lai kā arī būtu, seriāla darbība notiek kādā no tautas universitātēm, kur ir savākušies visdažādākie dīvaiņi, lai 2 gadu laikā papildinātu savu izglītību. Viens no tiem ir daudzsološais advokāts Džefs, kurš šajā iestādijumā ir nonācis pēc tam, kad atklājies, ka viņa universitātes dokuments ir viltots. Nepaiet ilgs laiks, līdz ir noformējusies 7 cilvēku blice, kuriem šķietami nav pilnīgi nekā kopīga, izņemot vēlmi iegūt kredītpunktus spāņu valodā,  un tomēr pamazām izrādās, ka kopīgā ir daudz vairāk, kā varētu šķist. Un tas ir sākums brīnišķīgai draudzībai. Vai arī, precīzāk izsakoties, stipri dīvainām attiecībām, kurās iesaistīties pa visām varītēm vēlas arī uz dalmāciešiem orientētais dekāns un burtiskā nozīmē  trakais spāņu valodas skolotājs Čens.

Humors ir ļoti ātrs, ar daudz atsaucēm uz dažādiem sabiedrībā populāriem notikumiem un arī filmām (jo īpaši 3.sezonā), kas prasa zināmu sagatavotības līmeni. Teikšu godīgi, ka sākotnēji, neapstādinot filmu, es uztvēru labi, ja 1/3 daļu no visiem jokiem. Trešās sezonas beigās esmu tikusi līdz aptuveni pusei. J 

Neskatoties uz ļoti glaimojošām kritiķu atsauksmēm, šī seriāla nākotne jau vairākkārtīgi ir bijusi uz jautājuma zīmes (acīmredzot, nepietiekami augsto reitingu dēļ), un pagājušajā sezonā tikai skatītāju aktivitāte sociālajos tīklos palīdzēja reanimēt tā eksistenci. Tomēr jau nākošajā (4.) sezonā sēriju skaitu ir paredzēts samazināt līdz 13 epizodēm, pie kam - seriāla priekšgalā vairs nebūs tā radītāja Dana Harmona (Dan Harmon). Ļoti žēl, jo, neskatoties uz to, ka reizēm gadās pa kādai neveiksmīgākai sērijai, vispārējais seriāla līmenis ir ļoti augsts, un man, diemžēl, ir nelāgas aizdomas, ka jaunie veidotāji ir nolīgti, lai padarītu to nedaudz „tuvāku tautai”, kas nozīmētu tikai to, ka uzticamākie sekotāji tiktu pazaudēti, kamēr „tauta” turpinātu skatīties savus 2ar1/2 vīrus. Es ļoti, ļoti ceru, ka mana prognoze ir maldīga.

4. 30Rock [2006 - ] : http://www.imdb.com/title/tt0496424/

Amerikāņu multimākslinieces Tinas Fejas (Tina Fey) radīts seriāls par TV šova veidošanas aizkulisēm. Joku šeit ir daudz, tie ir ātri un daudzslāņaini, paģērot zināmu orientēšanos Amerikas šovbiznesa un arī politiskajos notikumos. Tomēr tas nekādā gadījumā nav lokāli orientēts produkts – arī tie, kas par Ameriku ir kaut ko dzirdējuši tikai saistībā ar Kolumba ceļojumu uz Indiju, spēs..... Lai gan – nē. Tādi nespēs vis. Un pavisam citu iemeslu dēļ. Pārējie gan.

P.S. Aleks Boldvins iekš 30 Rock  ir vienkārši ekselents :

Nākošajā sērijā par Cougar Town, 3rd Rock From the Sun, Happy Endings un The League.
Otro sēriju skatieties šeit.

Būda mežā [2011] jeb nakts ar Krisu Hemsvortu. 2.daļa

Ja nedaudz palasītos virtuāli drukātajos medijos par šo filmu un apskatītu tās reitingus tādās vietnēs kā IMDb un Rotten Tomatoes, tad varētu rasties iespaids, ka šis izstrādājums ir kaut kas vairāk par jauniešu šausmu filmu vulgaris, kādas tiek štancētas ar apbrīnojamu regularitāti un pēc viena scenārija. Un arī reklāmas plakāts mums liek noprast, ka šoreiz viss ir kudiš  nopietnāk –  jo ar kubiku-rubiku taču nav un nevar būt nekādi joki! Daudzvārdsakot, tūlīt tev būs skatīt daudzdimensiju kino, kam nav analoga uz šīs pasaules.

Lai jūs nevarētu man pārmest spoilerēšanu, vispirms noskatieties filmas treileri un tikai tad lasiet tālāk.

Ievads.

Tātad, kā noprotams no tikko redzētā, arī šajā filmā jauniešiem tiek nodrošināta neaizmirstama nedēļas nogale ar ierasto asinspirti un viesmīlīgiem neradījumiem. Atšķirība vien tāda, ka šoreiz lustēšanās notiek ļoti organizēti – iesaistot jaunākās tehnoloģijas un atkarīgos novērotājus, kuri dara visu iespējamo, lai atpūta pie dabas izdotos maksimāli komfortabla. Pieregulē temperatūru, palaiž relaksējošu gāzi…  Pie tam, izklaides nodrošinātāju izvēle paliek atpūtnieku ziņā! Izvēlējies, ko vēlējies, saņēmi – ko izvēlējies! Viennozīmīga brīvās gribas un demokrātijas uzvara.  Un, ja vēl mērķis ir cēls…

Tik tālu viss ir feini – noteikumi (vismaz vienai pusei) ir skaidri, jaunieši pietiekami dumji* un latīņu bubuļvārdi ir palaisti ēterā. Baļļuks var sākties!

Iztirzājums.

Par pašu baļļuku runājot, vienkāršs copy-paste no miljons tāda paša žanra filmām. Daudz mērķtiecības un asiņu, neticami izdzīvošanas gadījumi un (katru reizi no jauna) apbrīnojama nevērība pret detaļām.

Nobeigums.

Te mēs uzzinām, ka mērķis tik tiešām ir bijis cēls, varoņi netiks aizmirsti, kā arī varam paskatīties uz Sigurniju Vīveri, kura kopš “Svešajiem” kā dievu nepieņemta**, klīst no vienas mošķu filmas uz citu.

Rezumē.

Izstrādājums ar lielām pretenzijām, bet neatbilstošu segumu. Koncepts, jāatzīst, tiešām bija interesants, tomēr ne līdz galam pārdomāts, un radīja vairāk jautājumu, nekā atbilžu.  Joki gan bija diezgan gaumīgi un arī specefektiem nebija ne vainas. Tomēr izpildījums, manuprāt, bija diezgan sasteigts. Tāda sajūta, ka filmas veidotāji bija nodomājuši – “Ai, da’, ko mēs tur iespringsim, skaidrā tāpat neviens šito filmu neskatīsies. Iedosim viņiem asinis un trūdus, kādu pūķi un balerīnu - un “с пивком потянет” ***!

Nezinu, kā būtu bijis, ja es būtu dzērusi aliņu, bet no balzāmkafijas pozīcijām viss izskatījās tieši tā, kā tikko aprakstīju. Un pat Kriss Hemsvorts mani nespēja gandarīt, jo šamējais kā tāds Samsons bija šķīries no matiem  un no pusdieva pārvērties par vienkāršu čali, kurš lāgā pat cirvi rokās nevar noturēt. Sāpīte!

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

*Ja dzeltenu šķidrumu spļaujošs rednekss tev skaidri un gaiši pasaka, ka no tās vietas, uz kuru tu tagadiņ plāno braukt, neviens vēl nav atgriezies, tad mēģini atcerēties visas tās 1000 filmas, kur šādi pravieši ir tikuši ignorēti, un izdari secinājumus!

**Lai saprastu šo smalko atsauci, jums ir jānoskatās filma.
*** aliņš palīdzēs (pavisam brīvs tulkojums no kr.val.)


P.S. Pirmo nakts daļu ar Krisu Hemsvortu skatīt šeit

The Avengers [2012] jeb nakts ar Krisu Hemsvortu. 1.daļa

Lai arī parasti pa naktīm apkārt neklīstu, Krisam Hemsvortam es, protams, nevarēju atteikt. Jo īpaši tāpēc, ka viņš apsolījās atdoties par brīvu.... Oi, aizfantazējos! Es gribēju teikt, ka mana māsa vinnēja brīvbiļetes uz Multikino nakts seansu maratonu, kas ietvēra sevī 3 filmas ar augstākminētā aktiera piedalīšanos – The Avengers Ultimate Heroes (Atriebēji) [2012], Snow White and the Huntsmen (Sniegbaltīte un Mednieks) [2012] un The Cabin in the Woods (Būda mežā) [2011].

Sniegbaltīti biju jau redzējusi, tāpēc recenziju atradīsiet  šeit. Varu vien piebilst, ka savas domas par filmu arī pēc otrreizējas noskatīšanās neesmu mainījusi.

Un tagad par Atriebējiem! Kārtējo reizi pārliecinos, ka vienmēr atradīsies kāda filma, kas liks pārvērtēt visus manus priekšstatus un aizspriedumus par kāda konkrēta žanra kino. Līdz šim izstrādājumi ar komiksu varoņu un visādu supermeņu piedalīšanos man ir šķituši diezgan garlaicīgi, iepriekšparedzami [nu, jā- „Melanholijas” fināls laikam tomēr nebūs varoņeposiem piemērota opcija], pārsātināti ar patosu un – kas pats ļaunākais! - nopietni apdalīti ar veselīgas pašironijas devu. Tikai ne Atriebēji! Vēl vairāk - ja vien filmas nosaukums būtu ar kaut cik pozitīvu nozīmi, es to turpmāk izmantotu kā kodolīgu sinonīmu, lai apzīmētu tādas 2 stundas savā dzīvē, kas piepildītas ar aizrautību, pārsteigumiem, smiekliem un ekskluzīvu vizuālo maņu SPA. [Un nopietni izskatītu iespēju nākotnē  izmantot to arī manas autobiogrāfijas nosaukumā. Piemēram – „Dzīve kā 438000-reizējs sinonīms”.] Manuprāt, tik tiešām labi nostrādāts kino! Ar interesantu stāsta konceptu, apbrīnojamiem specefektiem, lielisku humoru zīloņa devās un foršiem vīriešiem visām gaumēm [gradācijā no „interesants” līdz - „iesaiņojiet!”] priekš tām sievietēm, kuras ir alfa tēviņu ar specefektiem cienītājas. Tātad – visām! Un Dievs vien zina, ko es vēl būtu te sarakstījusi, ja filmu būtu skatījusies caur piedienīgām 3D brillēm, nevis Multikino piedāvāto poļu variāciju par tēmu. 

Tagad, pārlasot visu iepriekšrakstīto, noprotu, ka būtu tikai godīgi piebilst, ka debesmanna seansa laikā  no debesīm tomēr nekrīt! Tāpēc tie, kas filmu vēl nav redzējuši, droši izdala manu sajūsmu ar 2, lai nedaudz normalizētu savu ekspektāciju līmeni, un -  dui! uz kino!  

Ak, jā - vērtējums 9/10. Man kā žanra nepārzinātājai tomēr netika atklātas pāris svarīgas (jo mani interesējošas!) detaļas. Tādas kā, piemēram - kādā veidā supervaroņi  viens ar otru var sazināties no attāluma? Kāpēc Halkam, strauji mutējot un izsprāgstot no visām savām drēbēm, apakšbikses tomēr paliek kājās? Kā arī, nobeiguma eiforijā  filmas autori nedaudz bija pārspīlējuši ar humoru. Čuč čuč, bet tomēr!

P.S. Par „Būdu mežā” uzrakstīšu nākamnedēļ.

P.P.S. Vēl tikai piebildīšu, ka Multikino biju pirmo reizi un visā visumā paliku apmierināta ar pasākumu, tomēr neesmu droša, vai šo kinoteātri izvēlēšos apmeklēt vēl kādu reizi. Un tikai tāpēc, ka mūsu draugiem nācās piedzīvot nepatīkamu situāciju, kuru konkrētās iestādes menedžerei nebija pa spēkam korekti atrisināt. Formāli taisnība bija viņas pusē, tomēr, atrodoties vadošā amatā, ir jāspēj izrādīt arī zināma elastība un tālredzība - tieši tādēļ darbā tiek pieņemti cilvēki, nevis roboti. Viss beidzās ar to, ka mūsu draugi bija spiesti atkārtoti iegādāties biļetes, kā rezultātā kinoteātris „uzvārījās” par 7 LVL, tai pašā laikā zaudējot vismaz 4 potenciālus klientus. Jāatzīst, klasiska no-win situācija, kas ar nelielas pretimnākšanas palīdzību būtu varējusi izvērsties diametrāli pretējā. Es gan ļoti ceru, ka kinoteātra darbiniece pēc šī gadījuma pati priekš sevis tomēr  izdarīja pāris noderīgu secinājumu un citiem klientiem turpmāk spēs piedāvāt daudz harmoniskākus situāciju risinājumus. Lai izdodas!

Sniegbaltīte un Mednieks [2012]

Uzmanību! Tūlīt sekos teorētiski spoileri bez praktiskas nozīmes. Jo – kad nav, tad nav!

Sākšu ar to, ka virsraksts ir maldinošs - filma īstenībā ir par Ļauno Karalieni, nevis Sniegbaltīti un Mednieku. Un tā būtu bijusi viena varen laba filma, ja vien nebūtu tērējusi spēkus pilnīgi liekas mīlestības līnijas attīstīšanai starp bālu (jo ilgus gadus sēdējusi cietumā) princesi un mednieku-alkoholiķi, kurš pa pālim pamanās samīlēties visnotaļ izdevīgajā partijā. It kā ar to nebūtu bijis gana, tiek iesaistīts vēl arī piektais ritenis – vispār nevienam nevajadzīgs (vismazāk jau scenārijam) tēls, ko filmas veidotāji izmanto par kateti jau tā krietni samocītās mīlas trijstūrim. Nezinu, es autoru vietā būtu nospļāvusies par Sniegbaltīti un viņas romantiskajiem piedzīvojumiem, un pilnībā pievērsusies krietni kolorītākajam tēlam – Karalienei. Iestrādes bija tik labas - grodi izveidots raksturs, ar kuru ir viegli identificēties, lieliska aktrise, kurai ir pa spēkam šo lomu „iznest”, fascinējoša noskaņa, vizuālās izvirtības... [Skatīt treileri.]

Un tad parādās Bella no Krēslas sāgas (izpildījums 1:1) un izčakarē visu, kas čakarējams, Mednieku ieskaitot. No otras puses – varbūt nav godīgi aktrisei pārmest plaģiātisku tēlojumu, ņemot vērā to, ka filmas autori bija aizmirsuši, ka arī Sniegbaltītes raksturam būtu jāpiešķir vairāk par 2 dimensijām. Tad nu cilvēks ņēma un izspēlēja pārbaudītas vērtības, kā nu mācēja. Un Mednieks (kura rakstura izstrādei bija piegriezta lielāka vērība) atspēries varēja runāt izjustus monologus pie zārka, bet nav iespējams atdzīvināt to, kas nevaid bijis. Es par mīlestību.

Žēl. Tiešām žēl, jo es no šī izstrādājuma biju gaidījusi krietni vairāk. Vēl vairāk žēl ir tāpēc, ka skaidri jūtams, ka būtu varējis sanākt viens drūmīgi burvīgs meistardarbs, ja vien nebūtu gribēts pasēdēt uz pārāk daudziem soliņiem vienlaicīgi. Un varbūt pat soliņu daudzumā nav vaina, bet gan to apstrādes nesamērīgumā. Metaforiski izsakoties - barokāls tronis (Karaliene) bija salikts kopā ar koka kluci konstantīnu (Sniegbaltīte), no kura vēl tika mēģināts izspiest arī bērzu sulu.

Un tagad par labo! Šarlīze Terona bija vairāk kā pārliecinoša, un Kriss Hemsvorts – vairāk, kā pievilcīgs.

Kopumā es lieku 7 balles. Negaidīti daudz? Tomēr rēķinieties, ka tās nav jāskaita no nulles uz augšu, bet gan no 10 uz leju.

Dick-tator [2012]

Ar smagu sirdi ķeros klāt šai recenzijai, jo biju sacerējusies to rakstīt pavisam savādāku. Tātad, vakar apskatīju Sašas Barona Koena veidoto Diktatoru [2012] un.... pievīlos. Diezgan smagi. Pēc visnotaļ žilbinošā "Brüno" [2009] laikam gan biju gaidījusi nezin kurā pakāpē kāpinātus absurdu provokāciju demonstrējumus, tā vietā saņemot izvilktu kvadrātsakni no visa iepriekš Koena repertuārā pieredzētā. 

Jā, joprojām diezgan melni, joprojām atļaujoties krietni vairāk par citiem (politkorektajiem) amerikāņiem, un šoreiz izvēloties parādīt nevis sabiedrības errorus "natūrā", bet gan vienkāršoti mākslinieciskā veidā sabakstīt lapseņu midzeni, kur mitinās visas tā saucamās tabu tēmas - 9/11, grūtnieces, žīdi, mellie un tik nepilnvērtīgais sieviešu dzimums. Pie tam, bakstīt tik tiešām pa vienkāršo - ar koku. Citiem vārdiem, fizioloģijas triumfs pār ideoloģiju.

Nepārprotiet, es esmu melna un aizvainojoša humora cienītāja, ja vien tas nav prasts kā zirga deķis. Diemžēl, šajā izstrādājumā Koens ir nolēmis smieties kopā ar sabiedrību, nevis par sabiedrību. Lai gan -  varbūt pats fakts, ka auditorija šo filmu tik augstu ir novērtējusi, ir tas, ko Koens ir gribējis mums pierādīt?  Just sayin' ...

Bija jau arī pāris sakarīgu joku (skatīt filmas treileri un Ārčija negodu), tomēr labāk iepriecēt sevi ar atkārtotu Brüno seansu. Tā arī darīšu!