Džeks Rīčers / Jack Reacher [2012]

Viendien biju sataisījusies pavadīt kulturālu vakaru, apmeklējot izrādi iekš tā Jaunā Rīgas teātra. Tik pēkšņi izrādījās, ka, pretēji manai dziļākajai pārliecībai,  plānotās biļetes nevienam no līdzgājējiem tā arī nav izdevies nopirkt, tāpēc nācās uz ātru roku štukot variantu „Bē”. Kino. Diemžēl, izrādījās, ka todien iekš Foruma ir iegadījusies „Ze” diena, kas, lai arī jauki rīmējas ar „Bē”, praksē nozīmē vien to, ka biļetes uz, piemēram, Tolstoja meistardarba ekranizāciju ir pieejamas vairs tikai pirmajās divās rindās, kurās, manuprāt, sēž vien tie, kuriem tīk, ja raibs gar acīm metas, vai arī 3-metrīgu kāju laimīgie īpašnieki. Tad nu, atmetusi visas cerības uz kultūru, nolēmu vismaz nomedīt kādu glīšu gangsteri Goslinga j-ga veidolā, bet - kas tev deva! - visi arbaleti (lasi - biļetes) izķerti!

Kā jau tas nereti gadās ar izmisušiem bezvariantu ļaudīm, nācās vien pievērsties scientaloģijas sekotājiem, iegādājoties biļeti uz Džeku Rīčeru. Jāatzīst, ka izmisumu es te nedaudz pietēloju, jo pārītis iepriekšējo Toma Krūza filmu man diezgan labi patika, tāpēc nospriedu, ka peripētijas ar izbēgušām sievām un pārdēvētiem bērniem švaki vai būs Krūzam laupījušas spēju uzņemt kādu uzmundrinošu spriedzes izstrādājumu, ar kuru aktivizēt manu relaksēto ikdienu. Nolemts - darīts!

Tā nu es, savlaicīgi un ērti iekārtojusies kinozāles krēslā, īsinot laiku, sāku ieklausīties ForumCinemas pirms-seansa dziesmu repertuārā. O-pā! Stībeļa "Summer city" uz ziemu ir nomainījusi dziesma, kuras piedziedājumā uzstājīgi tiek vilināts mirt jaunam tūlīt ["die young now"], kas, komplektā ar OKartes reklāmu- "Reāla bomba!", rada visnotaļ fatālistisku noskaņu. Acīmredzot, šīs kombinācijas mērķis ir kļūt par psiholoģisku aperatīvu gaidāmajai filmai, lai publika paspētu nedaudz iesildīties un uz ekrāna redzamie līķu kalni to nepārsteigu nesagatavotu. Un tomēr, lai arī cik labi būtu bijuši tās nodomi, es kinoteātra administrācijai ieteiktu nedaudz atbildīgāk pievērsties auditorijās atskaņoto dziesmu izvēlei, lai tādiem trausliem asniņiem kā man, nenāktos izbolīt acis, mest krustus un spļaudīties pār kreiso plecu.

Tik garš ievads ir uzrakstīts tāpēc, ka par pašu filmu man īsti nav ko teikt. Sākums ir visnotaļ iepaidīgs, bet turpinājums sanācis tāds pliekans. Krūzs, protams, atveido supervaroni, par kuru vīri bijīgi sačukstas, bet sievietes krīt ģībonī (īsi pirms iemīlēšanās), tomēr, ņemot vērā to, ka šitā zupa jau ir 10x sildīta, ticības moments ir visnotaļ nosacīts. Piedevām, arī pats sižets ir ļoti iepriekšparedzams, ko vērst par labu varētu vien spēcīga mīlas līnija starp abiem galvenajiem varoņiem, bet arī tā ir baltiem diegiem šūta. Bez ķīmijas. Un beigu monologs tik salkans, ka uz tualeti sagribējās.

Rezumē -  ja filmu palaidīsiet garām, pirkstos kost nenāksies! 6/10

21 Jump Street [2012]

Šīs filmas vērtējums iekš IMDb (7.8)  un Rotten Tomatoes (85%) kārtējo reizi apstiprina vien to, ka на вкус и цвет товарища нет. Ļoti iespējams, ka šoreiz pie vainas Amerikāņu pīrāga paaudze, kura nu ir paaugusies un masveidā izteikusi atzinību filmai, kurā pajēli joki ir papildināti ar šķipsniņu nobriedušākas asprātības, asiņainu pif-pafu, saimniecībā noderīgu morāli un virspusēju izpratni par karmiskajiem parādiem. Čop čop čop - 21 Jump Street!

Lai nedaudz mīkstinātu bargo ievadu, atzīšu, ka ir pieredzēti arī daudz vājāki izstrādājumi -  vietām tik tiešām varēja pasmieties un feini bija arī novērtēt smukpuisīša Teituma metamorfozi no dancotāja uz visnotaļ meistarīgu aktieri. Pie tam, filma bija sagatavojusi arī pārsteigumu saviem skatītājiem, vienā no lomām parādoties tādam kino smagsvaram, kas lika man 2x izberzēt acis, lai tiešām noticētu, ka tas ir VIŅŠ. Pieļauju, ka pie vainas ir zaudētas derības vai muļķīga iekrišana, izvēloties uzdrīkstēšanās opciju iekš populārās amerikāņu ballīšu spēles - Truth or Dare. Ko netieši apstiprina arī viņam iešķiebtā epizode, kas laikam jau bija paredzēta tāda kā ironiska, tik kaut kas nogāja pavisam greizi.*

Lai kā arī būtu, visvairāk mani mulsināja tas, ka es nekādi nevarēju saprast, kādā kategorijā filmu lai ierindo. It kā jau komēdija, bet kur lai liek to kaudzi ar vardarbības upuriem? Ja asa sižeta filma, tad diezgan mulsinoša ir darbības norises vieta - vidusskola, nemaz nerunājot par jokiem, kas, kā reiz, šādā vietā tik iederas. Tāpēc piedāvāju jaunu žanru - šausmīga komēdija. Tiešā, un dažviet arī pārnestā nozīmē.

5/10

*  Pēcāk nedaudz parakājos internetā un sapratu, kur ir prikols. Jā, tādā gadījumā jāsaka - diezgan asprātīga iecere. Un tagad dubultā žēl, ka sačakarēta. 

The Girl with the Dragon Tatoo [2011]

Sākšu ar to, ka neesmu lasījusi nevienu no Stīga Lārsona triloģijas grāmatām (nedz arī grasos to darīt), un neesmu arī redzējusi 2009.gada zviedru veidoto pirmās grāmatas ekranizējumu. Tamdēļ uz filmu gāju skaidra kā kristāla gabaliņš, ja neņem vērā nedaudz sagrābstīto info no dažādām recenzijām, kuras sevī, diemžēl, ietvēra arī lielākus vai mazākus spoilerus  - laikam jau a'priori tiek pieņemts, ka katrs sevi cienošs lasītājs būs izlasījis tā dēvēto vidusslāņa inteliģences bestselleru. [Atklāts paliek jautājums, vai es grāmatas neesmu lasījusi tāpēc, ka es jau ne-esmu tāds kā visi citi, vai tāpēc, ka vīnogas skābas, par inteliģenci runājot? ] Tajās pašās recenzijās uzzināju arī to, ka ir jārēķinās ar skarbiem skatiem, tāpēc, apsēdusies kinozāles krēslā, kažociņu nekur tālu neliku - ar aprēķinu, ka tas noderēs acu piesegšanai brīžos, kad vairs galīgi nevar ciest. Katrā gadījumā, lai arī kristālskaidra, tomēr sagatavojusies biju godam.

Un tad sākās filma. 

Ojojoj, kaut kas foršs tur notiek, man patīk! [Es pašlaik tikai par sākuma titriem.] Tālāk arī viss bija riktīgi forši - intriga, spriedze, action! Mana parasti dreifējošā interese neatslāba ne brīdi visu 2h un 38 min garumā. Tā gadās patiešām reti. Un vēl pa smuko viss uztaisīts! Dabas skatus un dažādas lietiskās detaļas ieskaitot. Ar humoru arī nav pārspīlēts - gaumīgs un vietā. To pašu var teikt par mūziku. Par hardcore runājot, bija vietām skarbi, bet nekas tāds, kas stipri šokētu visādu bojeviku un dramatisku drāmu norūdītu skatītāju. Es par vizuālo, protams, nevis emocionālo daļu. 

Nedaudz gan nācās savā nodabā palauzīt galvu, kāpēc visi runā angliski ar zviedru (cerams!) akcentu, bet ar laiku nonācu pie secinājuma, ka šī nianse, lai cik tas absurdi arī nebūtu, piešķir filmai zināmu autentiskumu, liekot manai zemapziņai noticēt, ka amerikāņi tik naudu ir devuši, viss parējais čista no Zviedrijas. 

Par aktieriem runājot…. Es nezinu, kas tajā Danielā Kreigā tāds ir, kas sievietēm liek viņu uzskatīt par iekārojamu vīrieti. Kā es uz viņu paskatos, tā man prātā nāk viens apzīmējums - dzērājs. Pie tam – rūdīts! Un vēl arī neliela auguma un ar pašķidru matu rotu. BET, atliek viņam nedaudz pagorīties ekrānā, un arī es sāku novērot  nepārprotamus kušanas procesus sava ķermeņa un gara ietvaros.  Vienīgais, pufaikas gan labāk, lai viņš atdod labdarībai un garderobē pieturas pie klasiskām vērtībām – raupjiem adījumiem un melniem pusmēteļiem. Nu, tas tā – vizuālai atkāpei.

Par meiteni. Meitene forša. Un arī ar stilu viss ir kārtībā. Jo, ja kādam kaut kas nepatīk – “F**k you, you f*****g f**k!” Es tikai citēju. 

Trīsvārdsakot – esmu visnotaļ sajūsmināta! Eita un skatieties šo lielisko izstrādājumu visi, kas vēl nav redzējuši! 

9,5 /10

P.S. Vienīgi pabrīdināšu tos, kas nesen ir atmetuši smēķēšanu... Tādā gadījumā, pirms filmas tik tiešām ir jāsagatavojas - ņemiet līdzi visus savus plāksterus, tabletes un inhalatorus, vai vislabāk -  Alana Karra grāmatu ar jau sagatavotām grāmatzīmēm, lai pēc filmas uzreiz var palasīties, jo savādāk - var nākties cilpot uz kiosku pēc smēķiem. Negribētos jau ticēt, ka Marlboro ir pielicis savu nikotīna ķepu pie filmas finansēšanas, tomēr tik kārdinoši uztaisītie smēķēšanas skati mūsdienu pretsmēķēšanas kampaņu laikmetā, manuprāt, vairs nevarētu būt nejaušība. A varbūt varētu?

Sherlock Holmes : A Game of Shadows [2011]

Noskatījos jauno Sherlock Holmes : A Game of Shadows [2011] un tagad pavisam saudzīgā veidā uzrakstīšu savas izjūtas. Nav jau tik traki - diezgan feina filma, tik priekš manis par daudz ņigu-ņegu, t.i. - kautiņu ainas. Jo īpaši filmas pirmajā pusē. Man nav iebildumu pret Gaja Ričija izveidotajiem Holmsa un Vatsona tēliem (manuprāt, tie nav pretrunā ar oriģināliem), tomēr es no Holmsa gaidu vairāk detektīvdarba, nevis nepārtrauktu action, ko 2h garumā ir diezgan nogurdinoši un, neliegšos, garlaicīgi vērot. Vismaz man. Iespējams, tas ir saistīts arī ar to, ka bērnībā biju sera A.K.Doila daiļrades (un arī krievu izveidotā seriāla) cienītāja un man vēl gaišā atmiņā ir baisā noslēpumainības un intrigas aura, kas vēdīja no grāmatām, un kas, diemžēl, pilnībā ir izvēdinājusies no Gaja Ričija veidotās versijas. Viss tiek parādīts ar atpakaļejošu datumu, skatītāju gandrīz pilnībā izslēdzot no izmeklēšanas procesa. Jā, arī grāmatas lasītājam nebūt netika dotas jelkādas iespējas pašam atšķetināt noziegumu, tomēr vismaz tika nodrošināts klātbūtnes efekts un līdzsekošanas prieks. Tā vietā iekš filmas laikam ir paredzēts priecāties par smuko Dauniju Jr., kurš, piekritīšu Ievai, ar gadiem tik tiešām paliek arvien glīšāks.  Un par gaumīgo humoru. [Man vislabāk patika Vatsona kāzas, kas bija patiešām asprātīgi  smieklīgi uztaisītas. Vēl laba bija aina, kur tas pats Vatsons ar savu klibo kāju (vai balstoties uz tās) atsper vaļā aizslēgtas durvis. Vēl jo smieklīgāk tāpēc, ka laikam jau bija iecerēts pavisam nopietni.]

Visā visumā - dedukcijas cienītāji var palikt mājās, bet pārējie, jo īpaši cīņu mākslas (tiešā & pārnestā nozīmē) izbaudītāji, dodas uz kino! 

7/10

Neiespējamā misija. Rēgu Protokols [2011]

"Tu neesi krievs, Sergej?!?"


Es, savukārt, neesmu kaislīga Neiespējamo Misiju vai bondiāžu sēriju cienītāja, tomēr Rēgu Protokola [2011]treileris mani uzrunāja un, pirms tam drošības pēc uzmetot aci arī filmas reitingam, nolēmu, ka vēlos šo filmu redzēt.

Noskatījos. Un droši varu arī citiem ieteikt -  ar nosacījumu, ka bezierunu ticība uz ekrāna notiekošajam jums nesagādā pārcilvēciskas pūles. Ar ticību man, atzīšos, bija kā bija, tomēr visādi citādi filma savu misiju izpildīja godam. Bija viss, kā jau kārtīgā Dubajas baļļukā - kaviārs, trifeles un safrāns, t.i., simpātiski vīriešu kārtas aktieri (Džeremijs Renners un arī Toms Krūzs, kurš ar gadiem - kas to būtu domājis! - ir palicis pievilcīgs), efektīgi specefekti, galvu reibinoši skati un teicama datorgrafika.  Saimons Pegs, lai arī pavisam ne smuks, savukārt parūpējās par gaumīgu humoru. Labā Meitene gan galīgi nebija manā gaumē, toties Sliktā bija laba, lai arī beigās ņēma nelabu galu. [Atvainojos par nežēlīgo spoileri tiem, kuri vēl līdz šim nav pamanījuši, ka pasaules glābšanas misiju cēlie ceļi parasti ir bruģēti ar ļauno tēlu līķiem.] Bija jau, protams, arī visāds tur patoss un romantisko klišeju birums, tomēr visā visumā  (savā žanrā) -  pavisam stabils 7,5 

Tas nu īsumā arī viss. Ja nepietiek, lasiet Mārtiņa Otto recenziju iekš TVNETa, kurai šoreiz, kā par brīnumu, varu piebiedroties. Arī punktam par visus tik ļoti kaitinošo/uzjautrinošo krievu aktieru jautājumu. 

 http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/403578…

P.S. Ā, jā .. Beigas filmai gan pagalam dīvainas. Bet laikam jau visādus tur aģentus (ar tiesībām nogalināt) labāk vērot no droša attāluma. 

Laikā / In Time [2011]

Ne tik senos laikos, tāl-tālā aizokeāna valstī, kādā debesis skrāpējošas ēkas foajē ienāca jaunēklis ar mapīti rokās, uz kuras latīņu burtiem stāvēja rakstīts "Lieliska Ideja Filmas Scenārijam". Viņš paskatījās pulkstenī un konstatēja, ka līdz norunātās tikšanās sākumam ir atlikušas vairs tikai 30 sekundes, bet viņam vēl ir jāpaspēj nokļūt 54.stāvā. Viņš nervozi nospieda lifta pogu, bet atsaucības nebija. Lifts nenāca. Atlika tikai kāpnes. Kā par nelaimi, šodien kājās bija uzautas augstpapēžu kurpes (tās sniedza vajadzīgo pārliecības devu), bet izvēles nebija. Jāskrien. Pēc 29 sekundēm, nedaudz iesvīdis, bet ne aizelsies, Kevins (pieņemsim) iesoļoja kabinetā, kurā viņu vēl nebija paspējuši sākt gaidīt.

Tiklīdz puisis bija izklāstījis savu ideju, Andrejs Nikolājevs (režisors) uzreiz saprata, ka te būs filmēšana. Jau rītdien pat! Kevins izmisīgi mēģināja iebilst, ka scenārijs vēl nav līdz galam uzrakstīts, ka viņam ir vajadzīgs vairāk laika, diemžēl - laika vairs nebija. Andrejs jau bija sācis apzvanīt aģentus, lai tie viņam mudīgi sagādā kādus nebūt aktierus, ņemot vērā, ka  laiks ir nauda. Diemžēl, uz ātru roku sanāca atrast tikai dziedātājus, bet 100 000-dolārniekiem jau zobos neskatās.

Kad bija uzfilmēta pirmā trešdaļa, beidzās scenārijs. Kādas 10 minūtes filmēšanas laukumā valdīja saspringts klusums, šķita jau, ka noliktais laiks ir pavisam bīstami pietuvojies…. Un tad Andrejs iebāza roku somā un no turienes izvilka Ļeņina kopoto rakstu vienu no sējumiem. Filma bija glābta. Tālākais jau bija tikai laika jautājums.

Pēcvārds.

Ja jums tuvas ir sociālisma idejas, patīk kāds no abiem dziedātājiem (abus kopā neieteiktu!) un nav iebildumu pret klišejām, banalitātēm & gar-laiku, steidzieties jau laicīgi iegādāt biļeti – lai paspētu.

Kapteinis Amerika [2011]

Ja tev ir ļoti zems pašvērtējums, tieksme upurēties citu labā un mūždien noraizējies ģīmis, tad  tev ir diezgan lielas izredzes kļūt par varoni! Visi apbrīnos tavas suicīdās izpausmes un būs priecīgi izbrīvēt vietu krustuguņu pirmajās rindās, lai glābtu savu ādu, kas noteikti ir daudz vērtīgāka par tavējo. Vēl viena labā ziņa (un varoņu padarīšanās ir tikai labas ziņas!) ir tāda, ka, ja vien izvilksi pietiekami ilgi,  ļoti iespējams, par tevi tiks uzņemta filma. Vienīgais, lūdz dievu, lai tā nebūtu līdzīga "Captain America : The First Avenger" [2011], jo kāds skatītājs nejauši var tikt nogarlaikots līdz nāvei, un, švaki vai,  tāds incidents atstās labu iespaidu uz tavu CV un potenciālo nākamo varoņu paaudzi.

Sucker Punch [2011]

Neliela " Sucker Punch" (Aizliegtais Paņēmiens) recenzija iekš IMDb, kura visnotaļ precīzi apraksta arī manas sajūtas, attiecībā uz šo izstrādājumu:

" i just watched the first hour of Sucker Punch before i became suicidal after realizing such garbage was made and not one human being second guessed this horse CRAP before it was produced. if you LOVE very heavy makeup, E grade acting, mediocre looking actresses, slow motion, and horrible animated fight scenes to nu metal, then please watch this film and then kill yourself. lets just say that i am personally offended knowing that this film exists. THIS IS MY WORLD TOO LENNOX HOUSE. honestly i could have delivered lines in a more believable manner while drunk and high. sweet pea- "earth, wind, fire, water.......THIS PLAN IS CRAZY!" the soundtrack in this film gave me second hand embarrassment. i CANNOT WAIT for the still frames of this film to be completely made fun of with word captions. can somebody please do a voice over to this entire film? i guess i am inspired to re-write this script and be sure to use ub-40's "red wine" EVERY SINGLE TIME there is a slow motion sequence happening, so pretty much 95% of the film will be just ub40. in closing, Vanessa H was high. i have NEVER seen somebody's blood shot eyes make it to the big screen. finally, my credibility: okay, i just got back from contemplating what to write to convince you that i have some credibility on here...i got nothing. just know, i am going to do anything and everything in my power to protect the people i love from this PUNISHMENT of a film. "

P.S. tiem cilvēkiem, kuri šajā "mākslas" darbā saskata dziļu jēgu, sieviešu visvarenības triumfu un zili zaļus vizuāli virtuālus brīnumus (kā, piemēram, šeit : http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/371175-aizskartas_sievietes_kinoteatros_sit_pa_olam ), vēlos veltīt augstākpieminēto dziesmu :