Ja es būtu slavens režisors, kura profesionālā dzīve strauji tuvotos
norietam, es NE-PAR-KO nevēlētos, lai "To Rome with Love" būtu mana
pēdējā filma. Vēl vairāk - es vēlētos, kaut nekad to nebūtu radījusi, jo
man būtu pieticis apņēmības apstāties pie "Match Point" [2005]
un palikt ļaužu atmiņā kā lieliskam režisoram un scenāriju autoram,
nevis asumu zaudējušam pensionāram, kurš izmisīgi vēl mēģina pagozēties
profesionālajās aprindās, lai gan zelta pulkstenis ar gravējumu jau ir
uzdāvināts.Tādas skaudras pārdomas mani pārņēma, skatoties " Romai - ar mīlestību", kur vairāki labi aktieri (Boldvins, Krūza un Benini), par spīti scenārija, maigi izsakoties, gaisīgumam, izmisīgi mēģināja kaut ko no sevis izspiest, lai gan visi jau tāpat labi saprot, ka viņu dalība filmā ir vien cieņpilns reveranss leģendārā režisora piepildītajam darba mūžam, nevis vēlme spodrināt savus CV.
Par ko tad ir filma? VVZ* par ko! Droši vien, ka par Romu, kur notiekas visādi sapņi vasaras naktīs un tāpēc scenārija autoram nav jālauza galva par ne par loģiku, ne jūtām. Visam traļi vaļi pieliek klāt vēl vienkāršos Romas iedzīvotājus, kas, spriežot pēc aktiermeistarības iemaņām, acīmredzot, tikuši savanģoti pie filmēšanas laukuma pa taisno no ielas un viena jestra filma ir gatava!
Objektivitātes labad jāatzīst, ka bija vērojamas arī vairākas asprātīgas ainas, kur varēja smieties gandrīz līdz asarām, tomēr brīdinu, ka tās bija vien pāris medus karotes darvas mucā.
Viss pārējais bija neticami garlaicīgs, ļoti virspusējs un es pat uzdrošinātos izmantot vārdu - amatierisks. Labi apzinos, ka tas izklausās pēc nopietniem zaimiem un es tagad, pie pilna saprāta būdama, uzprasos uz nepatikšanām no Vudija Alena daiļrades cienītāju puses, tomēr, kas uzrakstīts - uzrakstīts! ;)
5/10
*VVZ - velns viņu zina!
